“Šobrīd dokumentārais mantojums ir svarīgs resurss, kurš sniedz vēsturisko perspektīvu par to, kā valstu valdības un iedzīvotāji, kā arī starptautiskā sabiedrība pagātnē ir risinājušas līdzīgas pandēmijas. Vienlaikus ieraksti ar cilvēces radošuma izpausmēm, kuri veido ievērojamu daļu dokumentārā mantojuma, ir avots sabiedrības kopībai un izturībai,” skaidro UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Komunikāciju un informācijas sektora vadītāja Beāte Lielmane.
UNESCO programma “Pasaules atmiņa”, kuras mērķis ir apzināt un saglabāt pasaules dokumentāro mantojumu, un 2015. gada Ieteikums par dokumentārā mantojuma saglabāšanu un piekļuvi tam, tostarp digitālā ir veids, kā UNESCO ir gatavs atbalstīt dalībvalstis, kuras vēlās saglabāt dokumentārās liecības par pandēmijas norisi un ietekmi.
UNESCO uzsver, kas ir četras galvenās jomas, kurās nepieciešama dalībvalstu, atmiņas institūciju un sabiedrības atbildība, reaģējot uz COIVD-19 un iespējamām pandēmijām nākotnē. To pamatā ir dokumentāra mantojuma izglītojošā, sociālā, zinātniskā un mākslinieciskā vērtība.
Pirmkārt, jāpastiprina nacionālā un starptautiskā sadarbība dokumentārā mantojuma pieejamības un saglabāšanas veicināšanā. To veic gan UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” nacionālās un reģionālās komitejas, gan UNESCO kopā ar saviem sadarbības partneriem, kuru vidū ir Starptautiskā bibliotēku asociāciju un institūciju federācija (IFLA), Starptautiskā arhīvu padome (ICA), Starptautiskais kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centrs (ICCROM), Starptautiskā Muzeju padome (ICOM) u.c.
Otrkārt, dalībvalstīm katastrofu riska samazināšanai un pārvaldībai jāpalielina ieguldījums dokumentārā mantojuma saglabāšanā un pieejamībā. Daudzu atmiņas institūciju darbība ir atkarīga no sabiedrības atbalsta, tādēļ aicinājums “paliec mājās” rada ievērojamus zaudējumus, un nākotnē to darbībai būs nepieciešams papildu finansiālais atbalsts. Ir apsveicami, ka atmiņas institūcijas par spīti šai ārkārtas situācijai izrādījušas izturību, turpinot darbu un piedāvājot sabiedrībai izmantot bezmaksas tiešsaistes materiālus. Tām jāpiešķir gan tiesības, gan resursi, lai tās spētu līdzdarboties šīs krīzes dokumentēšanā.
Treškārt, ir svarīgi, lai atmiņas institūcijas kļūtu pieejamākas pētniekiem, politikas veidotājiem, mediju pārstāvjiem, zinātniekiem un sabiedrībai kopumā, jo to uzglabātajās pagātnes liecībās ir iespējams rast atbildes, kāda rīcība sekojusi citās līdzīgās ārkārtas situācijās un kādu ietekmi tās atstājušas uz sociālekonomiskiem, politiskiem un kultūras procesiem kopumā.
Tāpat indivīdi, politikas veidotāji un zinātniskā kopiena tiek aicināta novērtēt atmiņas institūciju glabāto dokumentāro liecību daudzveidību. Arhīvi, bibliotēkas un muzeji glabā uzticamu un kvalitatīvu informāciju, tādēļ tiem ir potenciāls stāties pretī pieaugošajai dezinformācijai, ievācot, kataloģizējot un izplatot faktos balstītu, zinātnisku informāciju un sniedzot izvērtētu skatījumu. Tieši atmiņas institūciju ievāktais materiāls un interpretācijas veidos priekšstatu par koronavīrusa pandēmiju nākamajām paaudzēm.
Piemērs tam ir 2017. gadā programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā iekļautie dokumenti par Pasaules Veselības organizācijas (PVO) programmu baku izkaušanai (saite: http://www.unesco.org/new/en/communication-and-information/memory-of-the-world/register/full-list-of-registered-heritage/registered-heritage-page-7/records-of-the-smallpox-eradication-programme-of-the-world-health-organization/ ). 1966. gadā PVO uzsāka globālu programmu, lai izkaustu bakas – slimību, ar ko cilvēce bija sirgusi tūkstošiem gadu. Pateicoties šai globālajai kampaņai, 1980. gadā Pasaules Veselības asambleja apstiprināja, ka bakas ir likvidētas. Šī nominācija sniedz dokumentālus ierakstus par pieņemtajiem lēmumiem un īstenotajām aktivitātēm baku izkaušanā, un kalpo par ceļvedi līdzīgiem centieniem novērst pašreizējās slimības.
Atsaucoties UNESCO mudinājumam izcelt dokumentārā mantojuma vērtības, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina attālinātā formātā iepazīties ar programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā un nacionālajā reģistrā iekļautajām nominācijām no Latvijas:
- Latviešu folkloras krātuves fonogrāfa valču kolekcija klausāma: http://www.garamantas.lv/
- Johana Kristofa Broces antikvārā kolekcija par Livoniju skatāma: https://www.acadlib.lu.lv/broce/
- Raiņa un Aspazijas savstarpējā sarakste lasāma: http://memorialiemuzeji.lv/muzeja-raksti/raina-un-aspazijas-savstarpeja-sarakste-1894-%E2%80%93-1929/
- Eduarda Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekcija skatāma: https://latvenergo.lv/lv/energetikas-muzejs/ekspozicija-keguma#digitala-izstade
- Latvijas Centrālās Padomes Memorands aplūkojams: http://www.karamuzejs.lv/lv/Petnieciba/veiktiePetijumi/~/media/97617DFC9C8D4E24AE47E1C7196C8D62.ashx
- Tradicionālo prasmju un dzīvesveida dokumentēšana Pieminekļu valdes 1924. – 1931. gada ekspedīciju fotonegatīvos apskatāma: http://lnvm.lv/?p=6887
- Hernhūtiešu rokraksta kolekcija izlasāma: https://braludraudze.lndb.lv/
- Dainu skapis atverams: http://dainuskapis.lv/
- Baltijas Ceļa stāsti izlasāmi: http://www.thebalticway.eu/stasti/
- Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss: http://lnvm.lv/?page_id=714
Ar UNESCO vēstījuma pilno versiju ir iespējams iepazīties: https://en.unesco.org/sites/default/files/dhe-covid-19-unesco_statement_en.pdf\
UNESCO ieteiktie resursi nozares profesionāļiem: https://en.unesco.org/covid19/communicationinformationresponse/documentaryheritage
