Sanāksmes laikā ministrs norādīja, ka ministrijas izveidotā darba grupa, kur ietilpst arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP), Valsts Vides dienesta (VVD) vadošās amatpersonas un struktūrvienību vadītāji, līdz maija beigām izstrādās priekšlikumus par dabas aizsardzības institucionālo reformu, kas nepieciešama esošo struktūrvienību pilnveidošanai un stiprināšanai, lai jūnija sākumā iesaistītās puses saņemtu izsvērtus un jau izdiskutētus priekšlikumus par veicamo reorganizāciju. Ministrs ir uzdevis darba grupai vienoties par skaidru ceļa karti reformas sekmīgai īstenošanai.
Tāpat J. Pūce uzsvēra, ka darbs pie reformas priekšlikumiem īpaši izveidotā darba grupā norit jau kopš gada sākuma. Ekspertu ieguldījums diskusijās ir būtisks pienesums, lai kopīgi rastu labākos risinājumus pārmaiņu īstenošanā.
VKP atzinīgi vērtēja ministra redzējumu par turpmāko darba grupas darba organizāciju, uzsverot, ka iespēju robežās dalīsies arī ar saviem priekšlikumiem dabas aizsardzības institucionālās kapacitātes stiprināšanai Latvijā.
Ministrs Juris Pūce: “Šajā sarunu procesā, kas notiek starp ministriju, resora iestādēm un nevalstiskajām organizācijām ir viens kopīgs mērķis – stiprināt dabas aizsardzību Latvijā un nodrošināt efektīvāku to darbu visu, tostarp sabiedrības interesēs. Šī joma diemžēl ilgstoši ir bijusi novājināta un tāpēc problēmjautājumu un emociju ir sakrājies daudz. Sadarbojoties nozares profesionāļiem un dabas draugiem, ir iespēja diskusiju gaitā nonākt pie labākā attīstības scenārija. Es aicinu arī nevalstiskās vides organizācijas ar savu pieredzi un viedokli konstruktīvi iesaistīties šajā pārmaiņu procesā un sniegt savu ieguldījumu kopīgajā darbā.”
Stiprinot DAP un tās kapacitāti, pēc ministra Pūces ierosinājuma no 2020. gada palielināts atalgojumus DAP – palielinājums atlīdzībai ir vairāk kā 45 %.
VARAM, saskaņā ar tās stratēģijā noteikto un Ministru kabineta uzdoto*, pie dabas aizsardzības institucionālās reformas īstenošanas strādā kopš 2019.gada novembra. Lai plānotās pārmaiņas tiktu īstenotas ņemot vērā visu iesaistīto pušu ierosinājumus un rastu labākos risinājumus gan resora, gan sabiedrības interesēs, ministrijā 2020. gada janvārī tika izveidota īpaša darba grupa. Tās uzdevums ir izstrādāt priekšlikumus dabas aizsardzības institucionālajai reformai un dabas aizsardzības sistēmas pilnveidei saistībā ar DAP, Latvijas Dabas muzeja un Nacionālā botāniskā dārza funkciju izpildi, kā arī sagatavotu priekšlikumus vienotas iestādes ar centralizētu administratīvo pārvaldību izveidei.
Dabas aizsardzības institucionālās reforma tiek virzīta ar mērķi, lai stiprinātu dabas aizsardzības un izglītības funkcijas DAP, Latvijas Dabas muzejā un Nacionālā botāniskā dārzā. Tāpat nepieciešams izstrādāt priekšlikumus dabas aizsardzības sistēmas pilnveidei, kā arī novērst funkciju dublēšanos ar VVD, katrai iestādei nosakot skaidru atbildību. Kā arī, ir jāizstrādā priekšnosacījumi, lai iestādes turpmāk varētu kopīgi veikt iepirkumus nepieciešamajam tehniskajam nodrošinājumam un efektīvāk izmantotu esošos resursus.
Ministrijas izveidotajā darba grupā šobrīd apspriestie priekšlikumi ietver kontroles funkciju stiprināšanu, nododot tās VVD, proti, aizsargājamo teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas kontroli, tai skaitā zvejas kontroles pasākumus iekšzemes ūdeņos. Izveidotās darba grupas funkciju reorganizācijas priekšlikumi attiecināmi tikai uz divām no divdesmit septiņām DAP uzdevumu grupām – kontroles pasākumiem un atļauju izsniegšanu. Pārējo DAP funkciju īstenošanā izmaiņas netiek plānotas. Veicot šo funkciju pārdali starp iestādēm, netiktu plānots samazināt darbinieku skaitu, taču atsevišķiem darbiniekiem mainītos darba pienākumi.
Par DAP un VVD kontroles funkciju jomas pārklāšanos tika secināts arī 2017. gadā veiktajā auditā, šo situāciju līdz šim iestādēm joprojām nav izdevies novērst.
Lai uzlabotu vides izglītības darbu un veidotu uz dabas zināšanām balstītu sabiedrību, tuvāko desmit gadu laikā paredzēts izveidot vienotu tehnoloģiski modernu dabas izziņas centru, balstoties uz DAP un Latvijas dabas muzeja bāzes. Tiks saglabāta esošā DAP dabas izglītības infrastruktūra, kā arī Dabas muzejs Rīgā, kas iegūtu nacionālā muzeja statusu.
Tāpat DAP apsaimnieko valstij piederošās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un citus īpašumus, kas ir bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pamatā. VARAM saskata nepieciešamaību stiprināt un stratēģiski virzīt DAP darbību attiecībā uz šo īpašumu apsaimniekošanu. Nepieciešams noteikt skaidrāku redzējumu par sasniedzamajiem dabas aizsardzības mērķiem, piemēram, jāparedz, kur un vai jāiepērk papildus zeme valsts īpašumā dabas vērtību saglabāšanas nolūkos. Līdz šim šādi kritēriji nav bijuši skaidri noteikti un arī Valsts kontrole DAP par to izteikusi aizrādījumus.
Arī OECD Vides ziņojumā par Latviju, kas tika publiskots 2019.gada maijā, bioloģiskās daudzveidības jautājumiem tika veltīta atsevišķa sadaļa ar ieteikumiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem dabas resursu pārvaldībā, kā nozīmīgākos uzdevumus minot nepieciešamību uzlabot dabas resursu pārvaldību, kā arī stiprināt dabas izglītību un uzlabot īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas funkciju.
* 2017.gada augustā Ministru kabinets uzdeva VARAM vērtēt atbalsta funkciju īstenošanai novirzītos resursus Valsts vides dienestā un Dabas aizsardzības pārvaldē, kā arī Dabas aizsardzības pārvaldes struktūras optimizēšanu.
** Vides konsultatīvā padome tika izveidota 2003.gadā, kuru veido 20 biedrības un nodibinājumi, kas darbojas vides aizsardzības jomā. Tā ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā.
