DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. martā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Ievērojami samazināts ogļskābās gāzes izmešu daudzums mežsaimniecības procesā

Pateicoties koksnes ražošanas, piegāžu un transporta plānošanas rīku izmantošanai, sešu gadu laikā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izdevies par 24 % samazināt CO2 jeb ogļskābās gāzes izmešu daudzumu, ko rada kokmateriālu pārvadāšanā iesaistītais transports.

LVM mērķtiecīgi strādā pie CO2 izmešu samazināšanas. Viens no šādiem darbības veidiem ir koksnes transportēšanas plānošana un vadīšana. Kopš 2013. gada LVM izdevies par 49 kilometriem samazināt vienā reisā nobraukto kilometru skaitu.

Mežsaimniecības darbi tiek plānoti vienuviet, lai samazinātu liekus braucienus, arī uzņēma izmantotā transporta maršrutēšanas programma, kas ļauj optimizēt koksnes transportēšanas maršrutus, palīdz samazināt CO2 izmešu daudzumu.

“Sešu gadu laikā LVM ir veiksmīgi optimizējusi koksnes ražošanas, piegāžu un transporta plānošanu. Pirmkārt, cirsmu izstrāde tiek plānota, balstoties uz optimizācijas rezultātiem, kuros ir izvērtēts, kur saražot konkrētas specifikācijas produktus konkrētam koksnes produktu pircējam, lai kopumā samazinātu transportēšanas attālumu no cirsmas izstrādes vietas līdz kokmateriālu pircējiem. Šo nosacīti varam saukt arī par “plūsmu plānošanu”, kuras rezultātā top skaidrs, no kuras cirsmas uz kuru piegādes vietu kokmateriāli tiks piegādāti,” skaidro LVM Loģistikas vadītājs Mārtiņš Krūze.

Otrkārt, ikdienā maršrutu plānošana katra kokvedēja konkrētas kravas līmenī tiek veikta ar optimizācijas IS atbalstu, rezultātā iegūstot jau konkrētus maršrutus: pa kuru ceļu, kurš kokvedējs, kādā secībā veiks kokmateriālu transportēšanu. Šajā kravu optimizācijā tiek ņemti vērā noteikti faktori, plānojot kravu bez IS atbalsta, piemēram, ceļu pieejamība noteiktā brīdī, laika apstākļi, kokmateriālu apjomi visās pieejamās krautuvēs, kokmateriālu aizvešanas nepieciešamie termiņi un vēl citi faktori.

Rezultātā – tiek izveidota optimālākā kravu transportēšanas secība, lai nenobrauktu lieku kilometru, vienlaikus ievērojot visu pušu intereses. “Kā viens no piemēriem, kurš liecina par to, ka kokvedējs brauc pa iespējami efektīvākajiem maršrutiem, nebraucot nekur lieki, ir kokvedēju vadītāju nomaiņa tā, lai tā neietekmētu paša kokvedēja maršrutu, respektīvi, ar kokvedēju LVM pakalpojumu sniedzēji nebrauc mainīties, bet nomaiņu veic “pa ceļam” kokvedēja maršrutā. Kokvedēja vadītājs, kurš dodas uz savu maiņu ar vieglo automašīnu, aizbrauc līdz kokvedējam, savukārt, kokvedēja vadītājs, kurš savu maiņu beidz, ar to pašu vieglo automašīnu dodas mājup,” skaidro LVM Loģistikas vadītājs.

Iespēja samazināt uzņēmuma radīto ietekmi uz vidi

Nereti CO2 pēdas nospiedumu sauc arī par fosilā kurināmā pēdu, jo emisiju radīšanā degvielas patēriņš ieņem līderpozīciju. Tas nozīmē, ka, saimniecisko darbību laikā patērējot mazāku degvielas apjomu, uzņēmums atstās mazāku ekoloģisko pēdu. Koksnes ražošanā CO2 emisijas var samazināt ar cirsmu izvietojuma plānošanu, izmantojot tehniku ar mazāku degvielas patēriņu, uzturot harvesteru un forvarderu operatoru apmācību sistēmu, tādejādi kāpinot darba ražīgumu, un veicot piemaksas pakalpojumu sniedzējiem gan par jaunākas tehnikas izmantošanu, gan darba ražīguma līmeņa celšanu.

Aptuveni 47 % no koksnes transportēšanas pakalpojuma pašizmaksas veido degvielas izmaksas. Samazinot vidējo koksnes transportēšanas attālumu par 1 kilometru, gada laikā tiek ieekonomēti aptuveni 300 tūkstoši eiro.

Samazinot gada vidējo koksnes transportēšanas attālumu par 1 kilometru un nepalielinot kopējo pārvadāto koksnes apjomu, ir iespējams samazināt CO2 emisijas par 368,7 tonnām, kas sastāda 1% no kopējā koksnes transportēšanas emisiju apjoma šobrīd. Visas darbības, kas ir vērstas uz koksnes transportēšanas attāluma samazināšanu vai mazāku degvielas patēriņu, vienlaicīgi pozitīvi ietekmē arī CO2 emisiju apjomu.

CO2 pēdas nospiedums ir oglekļa dioksīda emisiju mērs, kas atspoguļo cilvēka vai uzņēmuma saimnieciskās darbības laikā atstāto ietekmi uz vidi. LVM rēķina savu CO2 pēdu kopš 2011. gada, un aprēķini rāda – kopējā CO2 pēda ir pozitīva, jo mežs piesaista vairāk oglekļa dioksīdu, nekā meža apsaimniekošanā tiek emitēts. LVM apsaimniekotajos mežos CO2 ekv uzkrājums ir 450 milj. tonnu, savukārt ik gadu LVM apsaimniekotās mežaudzes augot piesaista 15 milj. tonnu CO2 ekv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU