Brīvo darbvietu skaits un bezdarba līmenis
Bezdarba līmeņa datu avots: CSP Darbaspēka apsekojums
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 3,1 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,8 %, bet privātajā – 3,2 %.
Vidēji valstī aizņemto darbvietu skaits 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu pieauga par 9,0 tūkst. jeb 1,0 %, privātajā sektorā – par 9,7 tūkst. jeb 1,6 %, savukārt sabiedriskajā sektorā tas samazinājās par 0,7 tūkst. jeb. 0,2 %.
Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem
|
Vidēji 2018. gadā, tūkst. |
Vidēji 2019. gadā, tūkst. |
Pārmaiņas, % |
|
|
Brīvās darbvietas pavisam |
22,7 |
29,1 |
28,1 |
|
Privātajā sektorā |
15,9 |
20,9 |
31,2 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
6,8 |
8,3 |
21,1 |
|
Aizņemtās darbvietas pavisam |
905,2 |
914,3 |
1,0 |
|
Privātajā sektorā |
615,2 |
624,9 |
1,6 |
|
Sabiedriskajā sektorā |
290,0 |
289,3 |
-0,2 |
No visām darbvietām visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 5,2 % un kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku pamatgrupā – 4,5 %. Gada laikā visstraujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem, kalpotājiem, vienkāršu profesiju darbiniekiem, speciālistiem un vecākajiem speciālistiem,vislēnāk – pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku pamatgrupā.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
Pamatgrupu klasifikācijas avots: Labklājības ministrijas mājaslapa
2019. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē – 6,3 %, ieguves rūpniecības nozarē – 5,3 %, būvniecības nozarē – 4,8 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 4,0 %, kā arī apstrādes rūpniecības nozarē – 3,6 %.
Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimniecisko darbību veidiem
|
Vidēji 2018. gadā |
Vidēji 2019. gadā |
|||||
|
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
Brīvās darbvietas, tūkst. |
Aizņemtās darbvietas, tūkst. |
Brīvo darbvietu īpatsvars, % |
|
|
Pavisam |
22,7 |
905,2 |
2,4 |
29,1 |
914,3 |
3,1 |
|
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,3 |
21,8 |
1,5 |
0,7 |
22,2 |
3,2 |
|
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,1 |
3,0 |
2,1 |
0,2 |
3,1 |
5,3 |
|
Apstrādes rūpniecība (C) |
3,4 |
113,0 |
2,9 |
4,3 |
113,0 |
3,6 |
|
Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,2 |
12,3 |
1,8 |
0,3 |
11,9 |
2,4 |
|
Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,2 |
7,8 |
2,5 |
0,2 |
8,0 |
2,7 |
|
Būvniecība (F) |
2,2 |
62,4 |
3,5 |
3,2 |
63,9 |
4,8 |
|
Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
4,2 |
143,9 |
2,8 |
4,9 |
145,7 |
3,3 |
|
Transports un uzglabāšana (H) |
2,1 |
76,1 |
2,7 |
2,7 |
76,4 |
3,4 |
|
Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
1,1 |
34,7 |
3,2 |
1,5 |
36,0 |
4,0 |
|
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
0,7 |
34,4 |
1,9 |
0,7 |
35,1 |
2,0 |
|
Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,4 |
17,3 |
2,1 |
0,3 |
17,3 |
1,9 |
|
Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,3 |
27,8 |
1,1 |
0,3 |
28,2 |
1,0 |
|
Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,4 |
42,0 |
0,9 |
0,7 |
41,4 |
1,6 |
|
Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
0,8 |
39,0 |
2,1 |
1,0 |
40,8 |
2,4 |
|
Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
3,3 |
64,2 |
4,9 |
4,2 |
63,1 |
6,3 |
|
Izglītība (P) |
0,8 |
98,2 |
0,8 |
1,1 |
98,5 |
1,1 |
|
Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
1,8 |
67,9 |
2,6 |
2,2 |
70,1 |
3,1 |
|
Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
25,4 |
0,9 |
0,3 |
25,5 |
1,1 |
|
Citi pakalpojumi (S) |
0,1 |
14,1 |
0,8 |
0,2 |
14,1 |
1,4 |
No visām darbvietām reģionos 2019. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 3,6 % jeb 18,4 tūkst., savukārt zemākais – Zemgales reģionā – 2,1 % jeb 1,4 tūkst. un Kurzemes reģionā – 2,1 % jeb 1,7 tūkst.
2019. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā bija 28,1 tūkst. brīvo darbvietu. Salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, brīvo darbvietu skaits pieauga par 6,7 tūkst. jeb 31,5 %, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas samazinājās par 1,1 tūkst. jeb 3,8 %.
No trijām Baltijas valstīm visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Latvijā – 3,0 %. Igaunijā un Lietuvā tas bija attiecīgi 1,7 % un 1,3 %. Vidēji Eiropas Savienībā brīvo darbvietu īpatsvars bija 2,2 %.
Metodoloģiskie skaidrojumi
Plašāki metodoloģiskie skaidrojumi par brīvo un aizņemto darbvietu skaitu atrodami CSP mājaslapā:
