“COVID-19 izraisītā globālā krīze ir norādījusi uz virkni problēmjautājumiem, kā arī sniegusi iespēju izdarīt secinājumus saistībā ar kritiskajiem pakalpojumiem un turpmākajām darbībām dažādu krīžu pārvarēšanai. Mums ir būtiski nodrošināt kritiskos pakalpojumus dažāda veida potenciālās krīzes situācijās, tādēļ ir jānosaka minimālais kritisko pakalpojumu grozs un jānosaka par pienākumu to nodrošināt iedzīvotājiem jebkurā situācijā. COVID-19 krīze ir apliecinājusi nepieciešamību pēc visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas, jo šīs krīzes risināšanai nepieciešama visas Latvijas valsts sabiedrības iesaiste,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Uzsākot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, 2019. gadā Aizsardzības ministrija rīkoja krīzes vadības mācības nozaru ministrijām, secinot, ka ministrijām jāizstrādā vai jāpilnveido trauksmes un krīzes plāni. Tāpat tika secināts, ka
šāda veida mācības ministrijām, to padotības iestādēm un nozaru komersantiem jāorganizē ik gadu.
Sekmējot valsts un privātā sektora sadarbību aizsardzības jomā, 2019. gada rudenī notikušajās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības “Kristaps” Aizsardzības ministrija pirmo reizi iesaistīja komersantus. Uzņēmumu dalība mācībās ļāva izdarīt secinājumus par kritisko pakalpojumu nodrošināšanu krīzes situācijā, izstrādājot nepieciešamos grozījumus likumdošanā.
Pamatojoties uz mācību “Kristaps” iepriekšējo gadu secinājumiem, Aizsardzības ministrija pērn izstrādāja grozījumus Mobilizācijas likumā, Nacionālās drošības likumā un likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kuru mērķis ir sekmēt sabiedrības gatavību un noturību krīzes situācijās.
Tāpat 2019. gadā Saeima pieņēma Nacionālās drošības koncepciju, kurā uzsvērta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana, lai pilnveidotu Latvijas nacionālās atturēšanas spējas, kā arī veidotu sabiedrības noturību pret iespējamajām krīzēm, valsts institūcijām savstarpēji sadarbojoties.
2019. gadā Aizsardzības ministrija arī turpināja ieviest valsts aizsardzības mācību skolās – 2019./2020. mācību gadā šo mācību priekšmetu apguva vairāk nekā 1000 skolēnu 54 Latvijas skolās.
Tāpat visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā Aizsardzības ministrija pērn rīkoja virkni informatīvu semināru un lekciju dažādām auditorijām, tostarp, diskusijas reģionālajās augstskolās par jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas izstrādi, kā arī seminārus izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem par Latvijas aizsardzības nozares prioritātēm un aktualitātēm.
2019. gada novembrī arī tika atklāts pirmais aizsardzības un drošības tematiem veltītais ziņu portāls “Sargs.lv”, kurā ikvienam sabiedrības loceklim pieejama informācija par rīcību krīzes situācijās: www.sargs.lv/lv/tema/72-stundas.
2020. gadā Aizsardzības ministrija plāno turpināt semināru un mācību izspēļu organizēšanu, lai veicinātu valsts un sabiedrības izpratni, noturīgumu un funkcionēšanu krīzes laikā. Piemēram, jau šī gada februārī notika pirmais apziņošanas vingrinājums nevalstiskajām organizācijām, sniedzot iespēju pilnveidot spēju iespējamas krīzes situācijā nodot sabiedrībai svarīgu informāciju.
Tāpat šogad tiks turpināts ministru un valsts sekretāru darba grupu darbs, nodrošinot visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas jautājumu koordināciju.
Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas mērķis ir nodrošināt visas sabiedrības iesaisti krīzes plānošanā, lai katra institūcija, uzņēmums, mājsaimniecība un indivīds zinātu savu lomu un rīcību krīzes gadījumā.
