DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība
1
1

Jauna industriālā stratēģija globāli konkurētspējīgai, zaļai un digitālai Eiropai

Šodien Komisija nāk klajā ar jaunu stratēģiju, kas palīdzēs Eiropas rūpniecībai uzņemties vadību gan pārkārtošanā uz klimatneitralitāti, gan digitālajā jomā. Stratēģijas mērķis ir veicināt Eiropas konkurētspēju un stratēģisko neatkarību laikā, kad notiek lielas ģeopolitiskas pārmaiņas un pieaug globālā konkurence.

Šajā iniciatīvu paketē izklāstīta jauna pieeja Eiropas industriālajai politikai, kuras pamatā ir Eiropas vērtības un sociālā tirgus tradīcijas. Tajā noteikts, kā rīkoties lai atbalstītu Eiropas rūpniecības dalībniekus, tai skaitā lielus un mazus uzņēmumus, kā arī inovatīvus jaunuzņēmumus, pētniecības centrus, pakalpojumu sniedzējus, piegādātājus un sociālos partnerus. Maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) paredzētās stratēģijas mērķis ir samazināt birokrātiju un palīdzēt daudzajiem Eiropas MVU veikt uzņēmējdarbību visā vienotajā tirgū un ārpus tā, piekļūt finansējumam un uzņemties vadību digitālajā un zaļajā pārkātošanā. Šajās iniciatīvās ietverti arī konkrēti pasākumi, ar kuriem novērst šķēršļus vienotajā tirgū, kurš ir Eiropas lielākā vērtība, kas ļauj visiem mūsu uzņēmumiem augt un konkurēt gan Eiropā, gan ārpus tās.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena teica: “Eiropas rūpniecība ir Eiropas izaugsmes un labklājības dzinulis. Tas darbojas vislabāk, kad izmanto to, kas dod tam spēku: tie ir cilvēki un viņu idejas, talanti, daudzveidība un uzņēmējdarbības gars. Šis process ir īpaši svarīgs šobrīd, jo Eiropā notiek vērienīga zaļā un digitālā pārkārtošana, kurā jāņem vērā mainīgi un neparedzami notikumi. Eiropas rūpniecībai ir viss nepieciešamais, lai uzņemtos vadību, un mēs darīsim visu, lai to atbalstītu.”

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons savukārt norādīja: “Eiropai ir visspēcīgākā rūpniecība pasaulē. Mūsu uzņēmumi, gan lieli, gan mazi, nodrošina mums darbu, labklājību un stratēģisku neatkarību. Lai pārvaldītu zaļo un digitālo pārkārtošanu un novērstu atkarības no ārējiem faktoriem jaunā ģeopolitiskā kontekstā, ir vajadzīgas radikālas izmaiņas, un tās ir jāsāk tagad.”

Šodien publicētajā industriālās politikas paketē ir šādas iniciatīvas:

  • Jauna industriālā stratēģija

Lai saglabātu Eiropas vadošo lomu rūpniecībā, jauna industriālā stratēģija palīdzēs īstenot trīs galvenās prioritātes: saglabāt Eiropas rūpniecības globālo konkurētspēju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan pašu mājās, gan pasaulē, padarīt Eiropu klimatneitrālu līdz 2050. gadam un veidot Eiropas digitālo nākotni.

Stratēģijā noteikti galvenie Eiropas industriālās pārveides dzinuļi un piedāvāts visaptverošs nākotnē veicamu pasākumu kopums, tai skaitā:

  • Rīcības plāns intelektuālā īpašuma jomā; tas vajadzīgs, lai saglabātu tehnoloģisko neatkarību, sekmētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaulē, labāk cīnītos ar intelektuālā īpašuma zagšanu un pielāgotu tiesisko regulējumu zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.
  • Tā kā konkurence uzņēmumus padara spēcīgākus, notiekošā ES konkurences noteikumu pārskatīšana, ietverot apvienošanās kontroles izvērtēšanu un valsts atbalsta vadlīniju darīguma pārbaudi, nodrošinās, ka mūsu noteikumi ir pielāgoti ekonomikai, kura strauji mainās, kļūst aizvien digitalizētāka un kurai jākļūst zaļākai un aizvien tuvākai aprites ekonomikai.
  • Mums ir vajadzīga taisnīga konkurence gan pašu mājās, gan ārvalstīs. Papildus tam, ka Komisija maksimāli izmantos savu tirdzniecības aizsardzības mehānismu instrumentu kopumu, tā līdz 2020. gada vidum pieņems balto grāmatu, lai novērstu kropļojošo ietekmiko vienotajā tirgū rada ārvalstu subsīdijas, un risinātu jautājumu par ārvalstu piekļuvi ES publiskajam iepirkumam un ES finansējumam. Ar ārvalstu subsīdijām saistītais jautājums tiks risināts tiesību instrumenta priekšlikumā 2021. gadā. Tas notiks vienkopus ar darbu, ko veic, lai stiprinātu globālos noteikumus par subsīdijām rūpniecībā Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un pasākumiem, ar kuriem trešās valstīs novērš publiskā iepirkuma savstarpēju nepieejamību.
  • Visaptveroši pasākumi, ar kuriem modernizēt un dekarbonizēt energoietilpīgās nozares, atbalstīt ilgtspējīgas un viedas mobilitātes nozares, veicināt energoefektivitāti un nodrošināt pietiekamu un pastāvīgu pieeju mazoglekļa enerģijai par konkurētspējīgām cenām.
  • Eiropas industriālās un stratēģiskās neatkarības stiprināšana, nodrošinot kritiski svarīgo izejvielu piegādi Kritiski svarīgo izejvielu rīcības plāna īstenošanā un zāļu piegādi uz jaunas ES farmācijas stratēģijas pamata un atbalstot stratēģisku digitālo infrastruktūru un svarīgu pamattehnoloģiju attīstību.
  • Tīra ūdeņraža alianse, kuras mērķis ir paātrināt rūpniecības dekarbonizāciju un saglabāt vadošo lomu rūpniecībā, kā arī alianses mazoglekļa nozarēm un nozaru mākoņiem un platformām un izejvielām.
  • Turpmāki tiesību akti un norādījumi par zaļo publisko iepirkumu.
  • Atkārtota pievēršanās inovācijai, investīcijām un prasmēm.

Papildus visaptverošiem pasākumiem, kas ir gan horizontāli, gan vērsti uz konkrētām tehnoloģijām, Komisija sistemātiski analizēs dažādu industriālo ekosistēmu riskus un vajadzības. Šo analīžu veikšanā Komisija cieši sadarbosies ar iekļaujošu un atvērtu Industriālo forumu, kas tiks izveidots 2020. gada septembrī. Tajā būs pārstāvētas rūpniecības nozares, arī MVU, lielie uzņēmumi, sociālie parteri, pētnieki, kā arī dalībvalstis un ES iestādes. Vajadzības gadījumā tiks piesaistīti konkrētu nozaru eksperti, kuri varēs dalīties ar savām zināšanām. Arī turpmāk tiks organizēta Komisijas ikgadējā Rūpniecības diena.

  • Jauna MVU stratēģija

MVU ir būtiska nozīme Eiropas industriālajā struktūrā, jo tie nodrošina divas trešdaļas darbavietu, un tiem ir būtiska nozīme šīs jaunās industriālās pieejas veiksmīgā īstenošanā. Stratēģijas mērķis ir palīdzēt MVU uzņemties vadību divējādajā pārkārtošanā, kas nozīmē arī piekļuves nodrošināšanu vajadzīgajām prasmēm. Lai veidotu MVU pārkārtošanas spējas, Komisija atjauninās Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ar specializētiem ilgtspējas konsultantiem. Tā arī paplašinās digitālās inovācijas centrus visos Eiropas reģionos, lai dotu MVU iespējas integrēt digitālās inovācijas. Tas pavērs iespējas brīvprātīgam darbam un apmācībai digitālo tehnoloģiju jomā. Lai atvieglotu MVU darbību vienotajā tirgū un ārpus tā, Komisija ierosina pasākumus, ar kuriem novērst regulatīvos un praktiskos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai vai darbības paplašināšanai. Cita starpā Komisija pastiprina centienus nodrošināt ātrus maksājumus, jo īpaši izmantojot jaunu virtuālu novērošanas centru, kā arī alternatīvu strīdu izšķiršanu. Lai publiska darbība Eiropā MVU būtu pieejamāka, Komisija atbalstīs arī MVU sākotnējo publisko piedāvājumu (SPP) fondu InvestEU MVU ietvaros. Tā arī stiprinās sieviešu uzņēmējdarbību, stimulējot ieguldījumus sieviešu vadītos uzņēmumos un fondos. Turklāt Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt vienas pieturas aģentūras palīdzību uzņēmumiem. Mērķis ir padarīt Eiropu par labāko vietu uzņēmējdarbības sākšanai un tās izaugsmei. Komisija kopā ar dalībvalstīm strādās pie ES jaunuzņēmumu valstu standarta, lai apmainītos ar paraugpraksi un pieņemtu to nolūkā paātrināt augsto tehnoloģiju MVU un jaunuzņēmumu izaugsmi. Lai nodrošinātu politisku apņemšanos attiecībā uz šiem pasākumiem, augsta līmeņa ES MVU sūtnis ar valstu MVU sūtņu starpniecību garantēs ciešu partnerību un koordināciju ar ES dalībvalstīm, kā arī ar reģionālajām un vietējām iestādēm. Tā arī stiprinās MVU perspektīvu ES tiesību aktos.

  • Vienotais tirgus – būtisks ieguvums mūsu uzņēmumiem un patērētājiem

Vienotais tirgus ir viens no Eiropas lielākajiem sasniegumiem un nodrošina Eiropas uzņēmumiem lielu iekšzemes tirgu. Tas stimulē konkurenci un tirdzniecību ES. Tas nodrošina ES iedzīvotājiem plašāku preču un pakalpojumu izvēli, kā arī lielākas nodarbinātības un uzņēmējdarbības iespējas. Tas dod Eiropas uzņēmumiem lielāku ietekmi, kas tiem vajadzīga, lai iegūtu vadošo lomu pasaules mērogā.

Tomēr eiropieši joprojām saskaras ar šķēršļiem, kas liedz izmantot vienotā tirgus potenciālu pilnībā. Aplēses liecina, ka šo šķēršļu likvidēšana līdz desmitgades beigām varētu ienest līdz 713 miljardus eiro. Šodien publicētajā ziņojumā par vienotā tirgus šķēršļiem ir apzināti dažādi šķēršļi vienotajā tirgū, ņemot vērā Eiropas uzņēmumu un patērētāju perspektīvu. Tajā norādīti šādu šķēršļu pamatcēloņi: ierobežojoši un sarežģīti valstu noteikumi, ierobežotas administratīvās spējas, nepilnīga ES noteikumu transponēšana un to neatbilstīga izpilde.

Lai šos šķēršļus novērstu, Komisija šodien pieņēma vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei paredzētu rīcības plānu, kura mērķis ir novērst šķēršļus, ko rada ES tiesību aktu pārkāpumi. Rīcības plāna pamatā ir atjaunota dalībvalstu un Komisijas partnerība attiecībā uz kopīgo atbildību nodrošināt vienotā tirgus noteikumu pienācīgu izpildi un piemērošanu. Šajā sakarā ar rīcības plānu tiek izveidota Komisijas un dalībvalstu apvienotā darba grupa, lai stiprinātu sadarbību vienotā tirgus noteikumu izpildes jomā. Savukārt Komisija atbalstīs valsts un vietējās iestādes to centienos pareizi īstenot Eiropas tiesību aktus un nevilcinoties stingri vērsīsies pret vienotā tirgus noteikumu pārkāpumiem.

PAMATINFORMĀCIJA

Rūpniecībai ir būtiska nozīme Eiropas ekonomiskās izaugsmes un labklājības atbalstīšanā. Eiropas rūpniecība ir pasaules līdere daudzās nozarēs, veidojot 20 % no ES kopējās pievienotās vērtības un nodrošinot darbvietas 35 miljoniem cilvēku ES.

Eiropadome 2019. gada martā aicināja izstrādāt visaptverošu un ilgtermiņa ES industriālās politikas stratēģiju kopā ar integrētu pieeju dziļākam un spēcīgākam vienotajam tirgum. Nepieciešamība pēc jauna industriālā ceļa Eiropai ir atspoguļota priekšsēdētājas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs, Eiropas Parlamenta prioritātēs un Eiropadomes Stratēģiskajā programmā 2019.–2024. gadam, Eiropas zaļajā kursā un Komisijas stratēģijā par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU