DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. martā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Uzskata par nepieciešamu saglabāt vienotu konkursu uz Augstākās tiesas tiesnešu amatiem

Kopumā atbalstot grozījumus Satversmes tiesas likumā un Valsts civildienesta likumā, kas izstrādāti, lai nodrošinātu Satversmes tiesas neatkarību un nostiprinātu Satversmes tiesas tiesneša statusu, Tieslietu padome neatbalsta grozījumu likumā “Par tiesu varu”, kas paredz Satversmes tiesas tiesnešiem tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu ārpus vispārējās atlases kārtības.

Likums šobrīd paredz iespēju uz Augstākās tiesas tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Tāpat kā citiem pretendentiem – rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam, zvērinātam advokātam vai prokuroram – Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim jāpiedalās atklātā konkursā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, taču nav jākārto kvalifikācijas eksāmens. Likuma grozījumi paredz, ka Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim būtu dotas tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša vakanci pirms tiek rīkota kandidātu atlase atklātā konkursā. Tikai tad, ja minētās personas nav izteikušas vēlmi pretendēt vai ir izteikušas šādu vēlmi, bet nav saņēmušas pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu, tiktu rīkots atklāts konkurss uz Augstākās tiesas tiesneša amatu.

Tieslietu padomes vairākums lēma, ka šāda priekšrocība nav atbalstāma, jo sašaurinātu Augstākās tiesas tiesnešu amata kandidātu loku un samazinātu iespēju Augstākās tiesas departamentu tiesnešu kopsapulcei izvēlēties kandidātu no visām likumā noteiktajām kandidātu grupām.

Rosina dot iespēju tiesnešiem izdienas pensijai, ja darba stāžs 30 gadi

Tieslietu padome aicina Tieslietu ministriju virzīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, lai dotu iespēju tiesnesim, kurš ir nostrādājis tiesneša vai tam pielīdzinātā amatā 30 gadus, doties pensijā neatkarīgi no vecuma. Pēdējiem 10 gadiem no šiem trīsdesmit jābūt nostrādātiem tiesneša amatā.

Saskaņā ar Tiesnešu izdienas pensiju likumu izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita tiesneša, Satversmes tiesas tiesneša, prokurora un tiesībsarga amatā nostrādāto laiku, advokāta profesijā un augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku, kas nav mazāks par 10 gadiem. Šobrīd, lai saņemtu izdienas pensiju, kopējam darba stāžam jābūt 20 gadi, no kuriem pēdējie 10 gadi nostrādāti tiesneša amatā, kā arī ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums.

Tieslietu padome uzskata, ka iespēja tiesnesim ar pietiekamu darba stāžu aiziet pensijā ātrāk, neatkarīgi no vecuma, sekmēs paaudžu nomaiņu tiesu sistēmā un esošajiem tiesnešiem nodrošinās lielākas sociālās garantijas.

Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieces amatā ieceļ Ingūnu Pinni

Par Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieci turpmākajiem pieciem gadiem Tieslietu padome iecēla tiesnesi Ingūnu Pinni.

Ingūna Pinne vienlaikus būs arī Vidzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja.

Informācija par Tieslietu padomes izveidoto darba grupu darbu

Tieslietu padome uzklausīja darba grupas informāciju par jaunās tiesnešu amata kandidātu atlases kārtības koncepciju un kopumā to atbalstīja. Diskutabls ir jautājums par kandidātu apmācības modeli. Tieslietu padomes izveidotā darba grupa – Ineta Ziemele, Dzintra Balta, Jānis Bordāns un Aigars Strupišs – turpinās darbu, pilnveidojot tiesnešu amata kandidātu atlases jauno kārtību.

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadītāja Anita Zikmane informēja Tieslietu padomi par to, kā tiek organizēts darbs grupā, kas izvērtēs tiesas procesu ilgumu Latvijas tiesās. Darba grupā strādās visu trīs Augstākās tiesas departamentu pārstāvji, Ģenerālprokuratūras un Zvērinātu advokātu padomes deleģēti pārstāvji, kā arī Latvijas pārstāvis starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās. Notiks tiesnešu, prokuroru un advokātu aptauja par tiesvedību procesu ilgumu ietekmējošiem faktoriem, tiks analizēta Latvijas tiesu statistika un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra. Apkopotā informācija tiks izmantota, analizējot konkrētus tiesu procesus.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU