Savā uzrunā E.Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka mūsdienu pasaulē arvien biežāk nākas saskarties ar dažāda rakstura drošības riskiem, tostarp, hibrīdā apdraudējuma radītajiem izaicinājumiem, kad līdzās militāriem līdzekļiem un to izmantošanas draudiem tiek izmantoti dažādi nemilitāri instrumenti, piemēram, kiberuzbrukumi, plašas informācijas kampaņas, dezinformācijas izplatīšana, ekonomiskais spiediens un izlūkošanas un drošības dienestu operācijas.
“Informācijas tehnoloģijas, kurām ir strauji pieaugoša ietekme politiskajos, ekonomikas un sociālajos procesos, tiek aktīvi izmantotas ļaunprātīgos nolūkos ar mērķi vājināt demokrātiskas un atvērtas sabiedrības, kā arī izaicināt noteikumos balstīto starptautisko kārtību. Reaģējot uz to, ka hibrīdā apdraudējuma izpausmes kļūst arvien intensīvākas un tam tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība arī Eiropas Savienības un NATO līmenī. Lai gan noturības stiprināšana ir katras valsts nacionāla atbildība, arī Eiropas Savienībā un NATO tiek izstrādātas iniciatīvas noturības stiprināšanā nacionālajai un kolektīvajai drošībai. Tādēļ Latvija stingri iestājas par valstu atbildīgu uzvedību kibertelpā un starptautisko tiesību un normu piemērojamību kibertelpā. Ļaunprātīgu kiberaktivitāšu īstenošana apdraud brīvu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu. Atzīstot kiberdraudu globālo raksturu, Latvija ir ieinteresēta aktīvi sadarboties ar sabiedrotajiem un partnervalstīm, lai kopīgi stiprinātu kibertelpas drošību un atturētu no turpmākiem kiberuzbrukumiem,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Ministrs informēja, ka kiberdrošība Latvijā ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas elements, jo visaptverošajā valsts aizsardzībā kiberaizsardzībai ir aizvien lielāka nozīme, ņemot vērā sekas, kādas valstij un sabiedrībai var nodarīt pret to vērsts kiberuzbrukums. “Kiberdrošība ir viena no galvenajām prioritātēm Latvijas aizsardzības sistēmā, turklāt tā ir joma, kurā Latvija jau ir uzrādījusi labus sasniegumus starptautiskā līmenī,” akcentēja E. Rinkēvičs.
