Nodokļu politika līdz šā gada jūnijam būs viena no svarīgākajām LTRK aktualitātēm. Kā norādīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, notiek aktīvs darbs ar valdību, lai šo jomu pilnveidotu, padarot nodokļu samaksājamus, stabilus un vērstus uz ekonomikas attīstību. «Šobrīd no nodokļu jautājumiem zināms vien, ka alkohola akcīzes nodokli necels tik strauji, kā tas tika plānots, jo šādas izmaiņas padarīt Latviju mazāk konkurētspējīgu salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un varētu atstāt sekas arī uz valsts budžetu,» piebilda J. Endziņš. To, ka nodokļu jomā ir vēl daudz pilnveidojama, norādīja arī LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa. Prezentējot LTRK priekšlikumus plānotajām nodokļu izmaiņām, kā prioritāte tika minēti pārāk augstie darbaspēka nodokļi. Prioritāte izmaiņām ir arī darba spēka izmaksas - nesakārtoto darba nespējas lapu apmaksas sistēmu, papildus nodokļu piemērošanu darbinieku mobilitātes, izmitināšanas un izglītības apmaksai un nodokļu piemērošanu darba devēja nodrošinātai stipendijai piesaistot no mācību iestādes praktikantus, kā arī - «māmiņu algu» jautājumu. LTRK priekšlikums, kurš rada pozitīvu valsts budžeta efektu, paredz, ka jaunajiem vecākiem jāļauj strādāt, nodrošinot, ka viņi turpina saņem arī vismaz 75% no «māmiņu algas» līdz šim esošo 30% vietā. Izmaiņas veicinātu ne tikai darbaspēka trūkuma jautājumu un tā iesaisti darba tirgū, bet arī godprātīgu nodokļu nomaksu.
«Latvijā ir ne tikai augstākais darbaspēka nodokļu slogs salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, bet arī papildus darbaspēka izmaksas, kurās arī esam krietni sliktākā situācijā, Latvijā jau ilgstoši uzņēmēji norāda uz nesakārtoto darba nespējas lapu apmaksas un izsniegšanas kārtību – Latvijā par darba nespējas lapām uzņēmējam jāsedz izmaksas līdz pat desmitajai darba nespējas dienai, turpretī Lietuvā un Igaunijā šis periods ir krietni īsāks un kaimiņvalstīs valsts neuzliek tik lielu izmaksu segšanu uz uzņēmēja pleciem - šī ir ļoti būtiska darbaspēka papildus izmaksu sadaļa, kas uztrauc uzņēmējus. Arī virsstundu apmaksa Latvijā ir divreiz dārgāka – par katru virsstundu ir papildus piemaksa 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundu darba likmes, bet Lietuvā un Igaunijā – 50%.,» esošo situāciju skaidroja E. Rītiņa.
Vakara noslēgumā LTRK ZRP dalībnieki varēja iepazīties ar Dobeles mūzikas skolu, kurā ir veikta rekonstrukcija, tostarp ar ziedotāju atbalstu uzbūvēta jauna kamerzāle «Zinta».
ZRP sēdē piedalījās arī Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns, kurš klātesošos iepazīstināja ar pašvaldības īstenotajiem projektiem, no kuriem daļa ir vērsta arī uz uzņēmējdarbībai piemērotas un ērtas vides sakārtošanu.
