Atbilstoši līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai, vēlētājs nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tā rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte. Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem, šādu personu skaits 13.Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000, Turklāt, ņemot vērā to, ka saskaņā ar VARAM virzītajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā[1] eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023. gada 1. janvāra, prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir vienīgi eID karte, uz 14. Saeimas vēlēšanām var sasniegt aptuveni 200 000. 2014.un 2018.gadā notikušajās Saeimas vēlēšanās eID karšu īpašnieki varēja pieteikties uz īpaši izgatavotu vēlētāju apliecību, tomēr šim risinājumam bija vairāki trūkumi, kas samazināja vēlētāju aktivitāti, to skaitā radīja papildu administratīvo slogu.
VARAM piedāvā risinājumus, kuru mērķis ir novērst minētos trūkumus un kas ļaus personai pilnvērtīgi izmantot eID karti, tādējādi nodrošinot, ka personas apliecība un pase ir vienlīdzīgi dokumenti jebkurā ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu īstenošanā. VARAM virzītais un atbalstītais risinājums paredz ieviest elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru, kas ļauj atzīmi par dalību vēlēšanās izdarīt nevis personas pasē (vai vēlētāja apliecībā), bet tiešsaistes režīmā Vēlētāju reģistrā. Tiešsaistes režīmā tiktu veikta arī pārbaude par to, vai persona jau nav balsojusi. Iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā tiek saglabāta.
Dati no eID kartēm un pasēm vēlētāju identificēšanai tiktu ielasīti, izmantojot tehnisko nodrošinājumu – jaunus īrētus viedtālruņus ar uzstādītu mobilo lietotni, kā rezerves iespēju atstājot manuālu datu ievadi. Paredzēts, ka mobilo sakaru operators nodrošina gan loģistiku, gan lietotāju atbalstu. Koncepcija paredz arī piekļuves nodrošināšanu Vēlētāju reģistram tiešsaistes režīmā ārzemēs, ieslodzījuma vietās, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kā arī iedzīvotājiem būtu iespējams balsot savā atrašanās vietā, to nodrošinot ar vēlēšanu iecirkņa darbinieku līdzi paņemtu skanēšanas ierīci datu ielasīšanai no eID kartes vai pases. Gadījumos, ja notiek tiešsaistes režīma pārtraukums un elektronisks tiešsaistes Vēlētāju reģistrs nevar tikt izmantots, balsošana tiktu organizēta reģistrācijas aploksnēs.
Lai veicinātu vienotu vēlēšanu procesu attīstību, plānots, ka attiecīgais modelis tiktu izmantots ne tikai Saeimas vēlēšanās, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās, kā arī likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” paredzētajos balsošanas gadījumos. Kopējās izmaksas ir 927 135 eiro, tas ietver 430 491 eiro Vēlētāju reģistra programmatūras pielāgošanai un 496 644 eiro viedtālruņu īrei.
VARAM ziņojumā iekļauti arī divi alternatīvi risinājumi: balsošana pēc iepriekš izveidotiem vēlētāju sarakstiem, pilnībā atsakoties no atzīmes izdarīšanas personas pasē – risinājuma izmaksas lēstas 914 343 eiro un balsošana ar vēlētāju apliecībām, kas tiek izsūtītas pa pastu uz vēlētāja deklarēto dzīvesvietas adresi – risinājuma izmaksas 734 178 eiro. Šī risinājuma priekšrocības būtu jau pastāvoša prakse un pieredze, viszemākās izmaksas salīdzinājumā ar pārējiem risinājuma variantiem. Kā risinājuma trūkumi jāmin iespējama mazāka vēlētāju aktivitāte gadījumos, kad vēlētājs pazaudējis vai nav saņēmis uz deklarēto dzīvesvietu nosūtīto vēlētāja apliecību. Savukārt, risinājuma ar balsošanu pēc iepriekš izveidotiem sarakstiem trūkums var būt iespējami zema vēlētāju aktivitāte.
Konceptuālais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 8. novembra protokollēmuma Nr. 60 62.§ “Informatīvais ziņojums “Par iespējamiem finansēšanas risinājumiem sertifikācijas pakalpojumu nodrošināšanai personu apliecībās (eID) un to, kā vienotu un prioritāru līdzekli personas elektroniskās identitātes nodrošināšanai”” 4.punktu.
Ar konceptuālo ziņojumu “Par eID karti kā derīgu personu apliecinošu dokumentu Saeimas vēlēšanās” iespējams iepazīties ministrijas mājaslapā.
