DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
21. februārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

E. Levits: Latvijā kā demokrātiskā valstī stiprinām sabiedrības integrāciju

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien Rīgas pilī tikās ar Venēcijas komisijas darba grupas pārstāvjiem, apspriežoties par izglītības reformas jautājumiem Latvijā. Valsts prezidents informēja komisiju, ka Latvijā šobrīd tiek ieviestas divas izglītības reformas – viena vērsta uz integrētas sabiedrības veidošanu, otra – uz mācību metodoloģijas modernizēšanu.

E. Levits uzsvēra, ka, ieviešot izglītības reformu, kas vērsta uz integrētu sabiedrību, tiek izbeigtas tās sekas, ko padomju okupācijas periodā radīja plānveida segregācijas politika. “Katram bērnam ir jādod vienādas iespējas pilnībā iesaistīties sabiedrībā Latvijā, vienalga, kādas tautības bērns viņš būtu, un vienalga, kādā valodā ģimene runātu mājās,” sacīja Valsts prezidents.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvijā valsts atbalsta izglītību skolās arī mazākumtautību valodās, un atsaucās uz Zviedrijas pieredzi, kur publiskajās skolās arī tiek paredzētas dzimtās valodas mācību stundas bērniem, kuriem dzimtā valoda nav zviedru valoda. “Daudzās valstīs tikai privātās skolās iespējams apgūt savu dzimto valodu. Esmu pārliecināts, ka šāda valsts atbalstīta sistēma, kur skolās bērnus vieno mācības valsts valodā, bet tiek paredzētas arī dzimtās valodas un kultūras stundas, ir vērsta uz integrētas sabiedrības stiprināšanu. Demokrātiskās valstīs mēs esam pret asimilāciju, mēs esam pret segregāciju, mēs veidojam integrētas sabiedrības, kuru locekļi var savstarpēji sazināties valsts valodā un kuras izrāda cieņu pret mazākumtautību kultūrām,” sacīja E. Levits.

Runājot par izglītības reformām, Valsts prezidents atzīmēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija strādā pie tā, lai kopumā vairotu skolotāju skaitu skolās, jo arī skolās, kurās mācības norit tikai valsts valodā, nereti trūkst kāds skolotājs: “Kopumā runājot, kopš reformas sākuma jau ir aizvadīti 16 gadu, un tas ir pietiekams laiks, lai skolas varētu pārorientēties uz jauno situāciju. Protams, atsevišķiem skolotājiem vēl joprojām var būt zināmas grūtības pasniegt priekšmetu valsts valodā, tas ir ar izpratni jāuztver, bet tas noteikti nevar kavēt reformas ieviešanu. Arī eksāmenu rezultāti liecina, ka reforma ir tikusi veikta pareizajā virzienā, un tās ieviešana, mācot 80 % priekšmetu valsts valodā un paredzot iespēju 20 % priekšmetu mācības kādā no mazākumtautību valodām, ir absolūti nepieciešama integrētas sabiedrības veidošanā.”

E. Levits informēja komisijas pārstāvjus, ka šī gada pavasarī Latvijā Satversmes tiesa rīko Eiropas Savienības valstu konstitucionālo tiesu konferenci nolūkā izveidot tiesu sadarbības tīklu. Venēcijas komisija atzinīgi novērtēja šo iniciatīvu, atzīstot, ka varētu būt aktīvs sadarbības partneris šādam konstitucionālo tiesu domu apmaiņas tīklam.

Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas komisija) ir Eiropas Padomes padomdevēja institūcija konstitucionālo tiesību jautājumos.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU