DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. februārī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tiesu sistēma

Augstākā tiesa pēta uzņēmēju informētību par kasācijas intances darbu

Labāka izpratne par Augstākās tiesas darbu samazinātu uzņēmēju tiesāšanās izdevumus un tiesas noslodzi. Nenoslogojot Senātu ar tā funkcijām neatbilstošām sūdzībām, īsākos termiņos tiktu izskatītas lietas kasācijas kārtībā, – norāda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Ar kasācijas instanci tieši saskaras vien 10% uzņēmēju, līdz ar to biznesa pārstāvju izpratni par Senāta darba specifiku veido galvenokārt publiskajā telpā pieejamā informācija. Augstākā tiesa ir ieinteresēta pati iesaistīties sabiedrības tiesiskajā izglītošanā, tādēļ, lai mērķtiecīgi meklētu efektīvākos risinājumus, sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS tika veikta uzņēmēju aptauja par informētību un saskarsmi ar Augstāko tiesu.

Par aptaujas rezultātiem Augstākā tiesa informēja Mediju dienā 19.februārī, kā eksperti ar secinājumiem un priekšlikumiem tajā piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) Tiesu sistēmas efektivitātes darba grupas vadītājs Māris Vainovskis.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzinīgi vērtēja, ka Augstākā tiesa izzinājusi tieši uzņēmēju viedokli. “Mērīt to, kā kopumā uzņēmēji vērtē Latvijas tiesu sistēmu, ir ļoti svarīgs jautājums no nākotnes labklājības viedokļa. Ja kopumā sajūta būs, ka ir slikti, ka nevar paļauties uz tiesu sistēmu, ka var pazaudēt savas investīcijas, vairāk un vairāk uzņēmēju pārcelsies un mazāk šeit ienāks. Turpretī ja sajūta kopumā būs laba, būs vairāk uzņēmēju, un tas “piezemēsies” katra maciņā. Pozitīvi, ka Augstākā tiesa jūt šo “temperatūru”, šī izvēle ir pareiza,” sacīja J.Endziņš.

Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai 54% aptaujāto uzņēmēju izprot kasācijas instances būtību. Proti, ka Augstākā tiesa izvērtē pareizu likumu normu piemērošanu zemākās instances tiesās, bet atkārtoti nevērtē lietas faktus un apstākļus.

2019.gadā Senāta Administratīvo lietu departamentā kasācijas tiesvedības ierosināšana atteikta 53% lietu, Civillietu departamentā – 62%, bet Krimināllietu departamentā – 61% lietu. Lietas ierosināšana visbiežāk atteikta, jo nav acīmredzama pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs, un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā. Taču, kā rāda aptaujas dati, tikai katrs piektais respondents (21%) izprot judikatūras nozīmi kasācijas tiesvedībā, bet lielākajai daļai (59%) bija grūti pateikt, kas ir svarīgākais, lai lieta tiktu pieņemta un izskatīta Augstākajā tiesā.

Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Vainovskis novērtēja Augstākās tiesas judikatūras sistematizāciju un pieejamību, kas esot viena no modernākajām Eiropā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka uzņēmēji gaida vairāk pētījumu par biznesam svarīgām tēmām, kāda, piemēram, bija maksātnespējas tiesvedību izpēte. Šobrīd uzņēmēju aktualitāte ir publiskie iepirkumi, tiesu prakses apkopojums šajā lietu kategorijā būtu noderīgs.

“Uzņēmēju pamatprasība ir skaidrība – saprotams, pamatots risinājums konfliktam, kas nonācis tiesā. Jo retāk būs tā saucamie “pārsteiguma” spriedumi, jo augstāka uzticēšanās tiesai,” sacīja Māris Vainovskis.

Aptaujas rezultāti liecina, ka 62% uzņēmēju, kas saskārušies ar Senātu, tā spriedums vai lēmums bijis saprotams. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzsvēra, ka uzņēmēji pozitīvi novērtē, ka pēdējos gados Augstākajā tiesā kasācijas instancei neatbilstošas lietas netiek pieņemtas, kā arī judikatūras pieejamību. Svarīgākais vēlējums – mazināt lietu uzkrājumu, īpaši administratīvajās lietās.

Attiecībā uz lietu izskatīšanas ilgumu uzņēmēju gaidas jau tagad sakrīt ar esošo realitāti civillietās. Lielākā daļa – 85% – aptaujāto uzskata, ka komercstrīdu gadījumā saprātīgs lietas izskatīšanas laiks Augstākajā tiesā būtu līdz vienam gadam. 2019.gadā Civillietu departamentā lietas izskatīšanas vidējais termiņš bija jau īsāks par gadu – astoņi mēneši.

Latvijas uzņēmēju aptauju laikā no 2019.gada 22.novembra līdz 16.decembrim veica sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Visā Latvijā tika aptaujāti 750 respondenti, kas tika izvēlēti pēc vairākpakāpju kvotu izlases metodes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU