DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. februārī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža

2019. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,2 milj. tonnu, kas ir par 1,1 milj. tonnu jeb 1,5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra sasniedza 42,6 centnerus, kas ir otra augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē (2015. gadā – 44,9 centneri). Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā.

Lauksaimniecības kultūru kopraža un vidējā ražība

 

 

Kopraža, tūkst. t

Izmaiņas, % (2019./

2018.g.)

Vidējā ražība no 1 ha, cnt

2018. g.

2019. g.*

2018. g.

2019. g.*

Graudaugi

2057,3

3163,2

53,8

29,8

42,6

ziemāji

1001,3

2213,1

121,0

41,0

50,7

kvieši

897,1

1964,0

118,9

41,7

51,8

rudzi

81,6

191,2

134,1

37,2

43,5

mieži

10,4

31,9

208,0

28,2

44,8

tritikāle

12,2

26,0

113,0

33,0

40,8

vasarāji

1056,0

950,1

-10,0

23,7

31,1

kvieši     

534,5

407,0

-23,8

26,1

35,0

mieži

295,9

273,5

-7,6

25,4

34,0

auzas

188,2

237,8

26,4

20,8

28,2

griķi

25,3

13,5

-46,6

9,7

8,4

Rapsis

229,6

405,6

76,7

18,6

29,0

Kartupeļi

426,9

501,8

17,6

191

224

Dārzeņi

139,1

172,9

24,3

155

192

*Provizoriskie dati

2019. gads augkopībā bija ļoti veiksmīgs, īpaši pēc 2018. gada sausuma

Pērn lauksaimniecībā ir sasniegts graudu kopražas rekords, kas ir īpaši nozīmīgi pēc ilgstošā sausuma gadu iepriekš, kas nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības kultūru audzēšanu – 2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu un vidējā ražība 29,8 centneri. 2019. gadā kopražu sekmēja ne vien labie ražības rādītāji, bet arī graudaugu platības pieaugums – ar graudaugiem bija apsēti 742,3 tūkst. hektāru, kas ir par 51,4 tūkst. hektāru jeb 7,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju platību īpatsvara pieaugums kopējā graudaugu sējumu platībā no 35,4 % 2018. gadā līdz 58,8 % 2019. gadā (2015. gadā – 50,4 %). Ziemāju graudu kopraža 2019. gadā sasniedza 2,2 milj. tonnu (lielākais kopievākums Latvijas vēsturē), bet to vidējā ražība no viena hektāra bija 50,7  centneri. Lielāka ziemāju graudaugu ražība bija tikai 2015. gadā – 53,5 centneri no hektāra.

2019. gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,0 milj. tonnu jeb 62,0 % no visas graudu kopražas, to vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,8 centneru, kas ir otra lielākā ziemas kviešu ražība (2015. gadā – 55,3 centneri). 781,8 tūkstoši tonnu jeb 39,8 % ziemas kviešu kopražas bija Zemgales reģionā.

Lauksaimniecības kultūru sējumu platības

(tūkstošos hektāru)

 

2018. gads

2019. gads*

Izmaiņas, % (2019./2018.g.)

Sējumu kopplatība

1208,7

1262,1

4,4

graudaugi

690,9

742,3

7,5

ziemāji

244,5

436,6

78,6

kvieši

215,1

379,2

76,2

rudzi

22,0

43,9

100,2

mieži

3,7

7,1

93,7

tritikāle

3,7

6,4

72,3

vasarāji

446,4

305,7

-31,5

kvieši     

204,8

116,3

-43,2

mieži

116,5

80,5

-30,9

auzas

90,5

84,3

-6,8

griķi

27,9

16,2

-42,0

rapsis

123,6

140,1

13,4

kartupeļi

22,3

22,4

0,7

dārzeņi (atklātā lauka)

8,2

8,4

2,2

*Provizoriskie dati

Lielākais graudaugu eksports uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju

2019. gadā lielākais graudaugu produktu eksports bija uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82 % tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums - 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā. Vairāk par graudaugu produktu importu un eksportu var uzzināt ārējās tirdzniecības interaktīvajā rīkā  CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

Pērn iepirkts par 40,1 % vairāk graudu, taču cena kritusies par 7,3 %

2019. gadā kopumā iepirkts 2,4 milj. tonnu graudu - par 699,2 tūkst. tonnu jeb 40,1 % vairāk nekā gadu iepriekš, taču samazinājās graudu vidējā iepirkuma cena – no 168,34 eiro par tonnu 2018. gadā līdz 155,97 eiro 2019. gadā jeb par 7,3 %.

81,4 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2018. gadā – 80,9 %), no kuriem 85,5 % bija pārtikas kvalitātes (2018. gadā – 84,0 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā pieauga no 70,0 % 2018. gadā līdz 82,9 % 2019. gadā.

Graudu kopraža, iepirkums un vidējā iepirkuma cena

Rapša sējumu platība ir lielākā kopš 1990. gada

2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4 % vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7 %. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1 %, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.

Laikapstākļi labvēlīgi ietekmē arī kartupeļu un dārzeņu kopražu

Kartupeļu stādījumu platībai vērojams neliels pieaugums – tikai par 0,1 tūkst. hektāru jeb 0,7 %, bet kartupeļu kopraža 2019. gadā pieauga par 17,6 %, sasniedzot vidējo ražību 224 centnerus no viena hektāra (2018. gadā – 191 centners).

2019. gadā laika apstākļi labvēlīgi ietekmēja dārzeņu audzēšanu atklātā laukā. Pērn izaudzēja 172,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 33,8 tūkst. tonnu jeb 24,3 % vairāk nekā 2018. gadā. Pieaugumu ietekmēja vidējās ražības no viena atklātā lauka hektāra ievērojams palielinājums - no 155 centneriem 2018. gadā līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās  izaudzēja 11,2 tūkst. tonnu dārzeņu jeb par 0,3 tūkst. tonnu mazāk

Plašāka informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu tiks publicēta 31. martā CSP datubāzē sadaļā „Augkopība”.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU