Baltijas valstu iekšlietu ministri pārrunāja Eiropas Savienības robežu un drošības informācijas sistēmu sadarbspēju, kā arī daudzgadu finanšu ietvaru 2021. -2027. gadam un finansējuma plānošnu.
Nākamā daudzgadu plānošanas perioda 2021.-2027.gadu budžeta ietvaros visas trīs Baltijas valstu iekšlietu ministrijas saskaras ar vienotu izaicinājumu, samazināta kopējā ES finansējuma apstākļos, īstenot stratēģiski svarīgus Eiropas ārējo robežu pārvaldības un informācijas sistēmu sadarbspējas pasākumus. Tāpēc tika panākta vienošanās par regulāras un ciešākas sadarbības uzturēšanu projektu plānošanas, īstenošanas un stratēģisko izaicinājumu koordinēšanas jautājumos.
“Mēs kā Baltijas valstu iekšlietu ministri neesam konkurenti, un esmu ļoti gandarīts par izveidojušos sadarbību. Vēlos uzsvērt, ka tikai ar vienotu politiku un komunikāciju mēs spēsim gūt liekāku ieguvumu Baltijai kopumā, piemēram, sarunās par Eiropas Savienības struktūrfondiem nākamajiem periodiem,” pauž iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.
Tikšanās laikā ministri arī atzina, ka ES robežu un drošības informācijas sistēmu sadarbspēja būs lielākais izaicinājums informācijas sistēmu jomā, kopš Šengenas sistēmas ieviešanas un Šengenas zonas paplašināšanās. Ministri apmainījās viedokļiem par ES IT sistēmu savietojamības projektu uzraudzību nacionālajā līmenī, identificetajiem riskiem, kas saistīti ar ierobežoto laika grafiku IT sistēmu ieviešanai un cilvekresursu trūkumu IT jomā, kā arī vienojās par ciešāku sadarbību informācijas un ekspertu pieredzes apmaiņas jomā.
Tikšanās laikā tika parakstīts arī Latvijas un Igaunijas valdības līgums par Latvijas – Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību.
