DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. februārī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

VARAM: būtiskākie emisiju samazinājumi paredzami enerģētikas un transporta sektoros

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas iespējām 2021.-2030.gadam Nacionālā enerģētikas un klimata plāna kontekstā (NEKP)*, lai līdz 2030.gadam Latvija sasniegtu SEG emisiju samazinājumu ne-ETS sektorā par 6%.

VARAM ir atbildīga par dekarbonizācijas sadaļas izstrādi NEKP ietvaros, kas ir svarīgs elements, lai Latvija līdz 2050.gadam sasniegtu klimatneitralitāti**. Lai to sasniegtu nepieciešams samazināt radītās SEG emisijas un virzīties uz oglekļa mazietilpīgu ikdienu. Ir sagatavotas rīcībpolitikas un pasākumi kā Latvija var sasniegt SEG emisiju samazinājumu ne-ETS nozaru griezumā jeb SEG emisijās, kas nav aptvertas ar Eiropas Savienības (ES) emisiju tirdzniecības sistēmu (ETS). Katrai ES valstij tiks noteikti individuāli ikgadēji sasniedzamie SEG emisijas samazinājumi. Latvijai ir noteikts mērķis samazināt ne-ETS par 6% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu.

VARAM norāda, ka galvenie SEG emisiju samazinošie pasākumi enerģētikas sektorā ir ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts ēkās, dzīvojamās ēkās un pašvaldību publiskajās ēkās, kā arī ne-emisiju tehnoloģiju izmantošanas veicināšana elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā. Savukārt transporta sektorā kā vieni no efektīvākajiem SEG emisiju samazināšanas pasākumiem ir atjaunojamo energoresursu palielinājums autotransportā, elektrifikācija un pāreja uz jaunāku autoparku.

Atkritumu apsaimniekošanas sektorā galvenie pasākumi ar vislielāko emisiju samazinājuma pienesumu ir saistīti ar apglabāto atkritumu apjoma samazināšanu un ēku pieslēgšanu centralizētai kanalizācijai. Lauksaimniecībā plānoti SEG emisiju samazinošie pasākumi attiecībā uz precīza mēslojuma lietošanu un lauksaimniecības dzīvnieku barības devu plānošanu. Liela nozīme emisiju samazināšanā būs arī CO2 piesaistei zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. CO2 piesaisti plānots palielināt nesamazinot esošā meža platības kā arī veicot meža ražības palielināšanu un mežaudžu kopšanu. Tiks veikta arī neproduktīvu mežaudžu ar zemu oglekļa piesaisti nomaiņa un mežsaimniecībā izmantojamās zemes un mežsaimniecisko zemju kvalitātes uzlabošana.

No kopējām SEG emisijām*** 2017.gadā enerģētikas sektors radīja 34 %, transporta sektors 29 %, lauksaimniecībaa sektors 25 %, atkritumu apsaimniekošanas sektors 5 % un rūpnieciskie procesu un produktu izmantošanas sektors 7 % no kopējām SEG emisijām. Savukārt no kopējām ne-ETS**** emisijām 2017.gadā transporta sektors radīja 36 %, lauksaimniecības sektors 30 %, enerģētikas sektors 25 %, atkritumu apsaimniekošanas sektors 6% un rūpnieciskie procesu un produktu izmantošanas sektors. Īstenojot NEKP iekļautos pasākumus, Latvijā 2030. gadā ne-ETS emisijas tiks samazinātas par 13% salīdzinot ar 2005.gadu.

Inovatīvu risinājumu pielietojums energoefektivitātes paaugstināšanai visos tautsaimniecības sektoros ir ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvākais enerģētiskās drošības stiprināšanas veids. Pētniecībā balstīta inovācija ir pamatā resursefektīvāku, ne-emisiju tehnoloģiju un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanai un ieviešanai, kas ne vien palīdzētu mazināt negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi, bet ilgtermiņā arī sekmētu Latvijas uzņēmumu eksportspēju, sadarbības iespējas un konkurētspēju globālā mērogā.

NEKP ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija sadarbībā nozaru ministrijām. Par dekarbonizācijas sadaļas izstrādi NEKP ietvaros atbildīga ir VARAM. NEKP ir dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanai, kas nosaka Latvijas valsts enerģētikas un klimata politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem desmit gadiem, ņemot vērā ieskicētos ilgtermiņa attīstības virzienus.

* NEKP šā gada 28. janvārī tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē un 3. februārī  iesniegts Eiropas Komisijā.

** Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.

*** Kopējās SEG emisijas ir 11 325 t CO2 ekv. neieskaitot zemes izmantošanas zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektoru un iekļaujot netiešās CO2 emisijas.

****Kopējās ne-ETS emisijas 9271 kt CO2 ekv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU