DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. februārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

A. Ašeradens: izglītības sistēmai jāiet līdzi laikam

FOTO: Ernests Dinka, Saeima

Jāspēj kritiski palūkoties uz izglītības sistēmu un izvērtēt, vai tā sekmē valsts labklājību un sabiedrības ilgtspēju. Ņemot vērā strauji mainīgās darba tirgus prasības, izglītības sistēmai jāspēj sagatavot dzīvei ne vien jauniešus, bet arī pieaugušos. Daudzas profesijas laika gaitā izzūd un rodas jaunas, un kvalitatīvai izglītībai ir jāpalīdz cilvēkiem šīm pārmaiņām adaptēties, piektdien, 14.februārī, sacīja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens, parlamentā atklājot konferenci “Inovācijas un izaicinājumi profesionālajā izglītībā”.

Arvien mazāk ir tādu profesiju, kurās var nostrādāt visu mūžu, un to ietekmē globalizācija un tehnoloģiju attīstība. Lai sekmētu izglītības kvalitāti, uzsvars jāliek uz digitālajām zināšanām, sacīja A.Ašeradens, norādot uz nepieciešamību skolās apgūt arī programmēšanas prasmes. Tāpat Izglītības komisijas priekšsēdētājs kā būtiskas izcēla svešvalodu zināšanas un vispārējās kompetences, kam jāpalīdz ātri adaptēties darba tirgum.

A.Ašeradens akcentēja, ka profesionālajā izglītībā ir labas skolas un attīstīta infrastruktūra. Jaunieši pēc skolas absolvēšanas raiti atrod darbu savā profesijā, kā arī salīdzinoši liela daļa izvēlas turpināt mācības augstākās izglītības iestādēs. Lai gan profesionālā izglītība var pavērt plašas iespējas nākotnē, daļa jauniešu to pietiekami nenovērtē, norādīja Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

“Teju puse – 46 procenti – vidusskolas absolventu neturpina mācības augstskolā un aiziet strādāt. Šiem jauniešiem vidusskolas vietā būtu vajadzējis mācīties profesionālās izglītības skolā. Turklāt 20 procenti vidusskolēnu nemaz nepabeidz vidējās izglītības apguvi,” akcentēja A.Ašeradens, rosinot diskutēt par obligātas vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības ieviešanu.

Tāpat Izglītības komisijas priekšsēdētājs uzsvēra nepieciešamību sakārtot profesionālo izglītības iestāžu tipoloģiju, likumā skaidri nosakot, kas tiek sagaidīts no tehnikuma, koledžas, arodskolas un vidusskolas ar profesionālo novirzienu.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, atklājot konferenci, uzsvēra, ka profesionālās izglītības loma un statuss šobrīd ir būtiski mainījušies. Mēs daudz ko varam mācīties un pārņemt no šīs jomas, piemēram, modulāro pieeju, kas veicinājusi lielāku elastību mūsdienīgā mācību procesā. Liela nozīme ir arī modernai un patīkamai mācību videi, kas vairo prieku un vēlmi mācīties. Sakārtota infrastruktūra un mūsdienīgas iekārtas Latvijas profesionālās izglītības iestādēs patīkami pārsteidz arī darba devējus, citas izglītības iestādes un sadarbības partnerus gan Latvijā, gan ārvalstīs, kas liecina par Latvijas profesionālās izglītības konkurētspējas un prestiža paaugstināšanos.  Mūsu uzdevums patlaban – stiprināt cilvēkkapitālu, radīt atbalsta un iedrošinājuma mehānismus pedagogiem, akcentēja I.Šuplinska.

Konferenci “Inovācijas un izaicinājumi profesionālajā izglītībā” rīkoja Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī Pieaugušo un profesionālās izglītības biedrību. Konferences mērķis - sekmēt uzņēmēju un profesionālās izglītības iestāžu sadarbību, lai veicinātu darba tirgū pieprasītu speciālistu sagatavošanu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU