Šobrīd 1% no sociālajām iemaksām, ko veic vispārīgā režīmā esošie darba ņēmēji, tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Vienlaikus ir virkne nodarbinātības formu, par kurām tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kurām netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei.
Iepriekš Saeima uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt un līdz šā gada 31. martam Saeimā iesniegt likumprojektu. Ministrijas izstrādātais priekšlikums nosaka, ka viena procentpunkta sociālā iemaksu likme veselības aprūpei tiks attiecināta ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajos nodarbinātības režīmos strādājošajiem - mikrouzņēmumiem, patentmaksu veicējiem un autoratlīdzību saņēmējiem, pašnodarbinātajiem un sezonas laukstrādniekiem.
Vienlaikus virkni personu grupu, piemēram, bērnus, pensionārus, represētas personas, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un citas turpinās apdrošināt valsts. Turklāt šis saraksts papildināts ar vairākām jaunām grupām - iemaksas nebūs jāveic cilvēkiem, kas kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, kā arī III grupas invalīdiem.
Ja plānotās izmaiņas stāsies spēkā, plānots, ka finansējums veselības aprūpei palielinātos par aptuveni 17,5 miljoniem eiro gadā.
Kā iepriekš ziņots, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu visiem Latvijas rezidentiem.
* Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā
Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli"
Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmuma nodokļa likumā"
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu""
