Likuma projekts paredz, ka Jaunsardzes darbu, kā arī bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā organizē un īsteno Jaunsardzes centrs, savukārt valsts un pašvaldību institūcijām jāsniedz centram atbalsts noteikto mērķu sasniegšanai.
Plānots noteikt, ka jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību īstenot būs tiesīgas tikai personas, kuras ir profesionālā dienesta karavīri, zemessargi vai rezerves karavīri. Tā kā šobrīd visi jaunsargu instruktori neatbilst šīm prasībām, paredzēts piecu gadu pārejas periods, kura laikā jaunsargu instruktora amata pienākumus varēs pildīt arī citas personas, ar nosacījumu, ka tās atbilst noteiktajām izglītības un profesionālās sagatavotības prasībām, norādīts likuma projekta anotācijā.
Ar jauno likumu plānots noteikt, ka valsts aizsardzības mācības apguve vidējās izglītības pakāpē būs obligāta. Savukārt skolēniem, kuri savas reliģiskās pārliecības vai citu objektīvu apstākļu dēļ nevarēs apgūt kādu valsts aizsardzības mācības satura daļu, jaunsargu instruktors mācību saturu un procesu pielāgos individuāli.
Tāpat plānots, ka skolā iegūtās zināšanas skolēni varēs papildināt valsts aizsardzības mācības nometnēs, apgūstot praktiskās iemaņas. Dalība nometnēs būs brīvprātīga, un tās tiks īstenotas interešu izglītības veidā.
Likuma projekts paredz, ka līdz šī gada 31.augustam izglītības iestādes valsts aizsardzības mācību īstenos saskaņā ar Aizsardzības ministrijas izstrādātu šā priekšmeta standartu, bet no 2020.gada 1.septembra līdz 2024.gada 31.augustam valsts aizsardzības mācība vidējās izglītības pakāpē tiks īstenota kā specializētais kurss veselības, drošības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Savukārt Valsts aizsardzības mācības apguve likuma projekta noteiktajā kārtībā sāksies no 2024.gada 1.septembra.
Lai jaunais likums “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” stātos spēkā, tas vēl trīs lasījumos jāskata Saeimai.
