Kas tie tādi un kurš ir kurš, to interesenti varēs uzzināt pasākumā Kandavā, brīvdienu mājā “Jaunkrastmaļi, plkst.15:00, kur ar lekciju uzstāsies zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja.
Notikuma divi varoņi ir Eirāzijas bebrs un zivju dzenītis, kas saistīti ar mitrājiem, tajā skaitā upēm un upītēm.
Bebru pavisam droši var saukt par mitrāju arhitektu. Viņš ir viens no retajiem, kas spēj ietekmēt dabas vidi un veidot ainavu. Tas daudziem var nepatikt applūdušo platību dēļ. Savus arhitekta darbus bebrs veic pārsvarā ar lielajiem kaltveida priekšzobiem, kas spēj pašuzasināties.
Ar upēm un upītēm, kas veido mitraiņu ekosistēmas, saistīts otrs pasākuma varonis - zivju dzenītis. Šis mazais un krāšņais putniņš ligzdo upju krastu atsegumos aliņās, bet barību iegūst ūdenī. Ligzdu veidošanai tiem nepieciešami samērā mīkstu iežu krasti, kas vēl nav nostabilizējušies vai apauguši.
Kāda ir šo dzīvnieku loma dabā, kas ļauj tiem pielāgoties un ko mēs vēl nezinām – par visu varēs uzzināt zoologa Viļņa Skujas lekcijā 18.februārī Kandavā. Starptautiskā Mitrāju diena tiek atzīmēta kopš Ramsāres, jeb Mitrāju konvencijas parakstīšanas 1971. gadā ik gadu 2. februārī. Konvencija ir vienīgais starptautiskais vides aizsardzības līgums, kas veltīts kādai noteiktai ekosistēmai, un tās misija ir mitrāju aizsardzība un apdomīga izmantošana. Latvija šai konvencijai pievienojās 1995. gadā.
Latvijā ir sešas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un to kompleksi, kas novērtēti kā starptautiski nozīmīgas mitrāju teritorijas jeb Ramsāres vietas: Engures ezers, Teiču un Pelečāres purvi, Kaņiera ezers, Ziemeļu purvi, Lubāna mitrāju komplekss un Papes mitrāju komplekss. Šogad Ramsāres vietu sarakstā plānots iekļaut arī visu ĶNP teritoriju.
