Šogad aptaujās ap 8 tūkst. mājsaimniecību, kuras atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. CSP aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem, jo viņu sniegtā informācija visprecīzāk var raksturot patiesos dzīves apstākļus. CSP garantē personas datu konfidencialitāti, un iegūtā informācija tiks izmantota tikai apkopotā veidā.
Aptaujā aicināti piedalīties tikai tie iedzīvotāji, kuri saņēmuši CSP uzaicinājuma vēstuli. No 1. līdz 16. februārim iedzīvotāji varēs aizpildīt aptaujas anketu tiešsaistē CSP vietnē https://e.csb.gov.lv . Jautājumu un neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar CSP konsultantu pa bezmaksas tālruni 80008811 darba dienās no pl. 10.00 līdz 18.00 vai rakstīt uz e-pastu silc@csb.gov.lv.
Ja respondents nebūs aizpildījis anketu tiešsaistē, no 16. marta līdz 30. jūnijam CSP intervētājs ar to sazināsies pa tālruni vai ieradīsies klātienē. Pirms tam aptaujā iekļautās personas saņems CSP vēstuli, kurā norādīts plānotais intervijas laiks un intervētāja kontaktinformācija. Ierodoties klātienē, intervētājs uzrādīs darba apliecību ar fotogrāfiju.
Nozīmīgākie 2019. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti
- 2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 %.
- Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).
- 2018. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši jeb 22,9 % iedzīvotāju – par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. Joprojām visvairāk nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie seniori vecumā virs 65 gadiem. 2018. gadā tādu bija 74,9 % (2017. gadā – 74,0 %).
- Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4 %), vismazākais – Pierīgā (14,4 %) un Rīgā (16,1 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6 % iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0 % un Zemgalē – 21,7 % iedzīvotāju.
- Jau piekto gadu pēc kārtas samazinās nabadzības risks bērniem vecumā līdz 17 gadiem, 2018. gadā tas bija 14,5 % (2017. gadā – 17,5 %). Salīdzinot ar gadu iepriekš, ievērojami samazinājās nepilno un daudzbērnu ģimeņu nabadzības risks. Nabadzības riskam 2018. gadā bija pakļautas 26,2 % ģimenes ar vienu pieaugušo un bērniem (2017. gadā – 32,6 %) un 16,7 % daudzbērnu ģimenes ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem (2017. gadā – 20,7 %).
Par aptauju:
Ienākumu un dzīves apstākļu aptauja ik gadu notiek visās ES dalībvalstīs, izmantojot vienotu metodoloģiju. Tās mērķis ir nodrošināt salīdzināmu informāciju par dažādiem aspektiem, kas ietekmē mājsaimniecības un katra cilvēka labklājību.
Plašāka informācija par iegūtajiem datiem pieejama CSP datubāzē „Mājsaimniecību budžets (EU-SILC) – Ienākumi”, „Nabadzība un nevienlīdzība (EU-SILC) – Monetārā nabadzība un ienākumu nevienlīdzība”, „Nabadzība un nevienlīdzība (EU-SILC) – Materiālā nenodrošinātība”, „Mājokļa apstākļi (EU-SILC)”, „Veselība – Veselības pašnovērtējums (EU-SILC)”, “Mājsaimniecību sastāvs (EU-SILC)”, “Nabadzība un nevienlīdzība (EU-SILC) – Minimālā ienākuma līmenis”, “Kultūra – Līdzdalība sociālajā un kultūras dzīvē (SILC moduļi)”, “Dzīves kvalitāte – Apmierinātība ar dzīvi (SILC moduļi)” un “Veselība – Pieaugušo un bērnu veselība (EU-SILC moduļi)”.
