Konsolidētā pašvaldību budžeta ieņēmumi 2019. gadā veidoja 2 921,2 miljonus eiro. Tas ir par 275,1 miljonu eiro jeb 10,4% vairāk kā 2018. gadā. Ieņēmumu pieaugumu galvenokārt nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu kāpums par 152,6 miljoniem eiro jeb 11,0%, kopumā veidojot 1 540,4 miljonus eiro. Tik strauju kāpumu veicināja augošie darba ienākumi un izmaksāto dividenžu apjoms, kas ievērojami pieauga, ņemot vērā iespēju līdz gada beigām sadalīt peļņu, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim, maksājot nodokli pēc 10% IIN likmes. Jāatzīmē, ka IIN ieņēmumi 2019. gadā pieauga straujāk nekā tika plānots, neskatoties uz ieviestajiem nodokļu reformas pasākumiem – ar 2019. gada 1. janvāri paaugstināja diferencēto neapliekamo minimumu no 200 līdz 230 eiro, neapliekamo minimumu pensionāriem no 250 līdz 270 eiro, kā arī atvieglojumus par apgādājamo no 200 līdz 230 eiro.
Pērn bija novērojams arī būtisks no valsts budžeta saņemto transfertu maksājumu pieaugums par 106,7 miljoniem eiro jeb 13,0%, kas kopumā veidoja 926,4 miljonus eiro. Pieaugumu galvenokārt nodrošināja speciālās dotācijas palielināšana no 21,8 miljoniem eiro uz 86,5 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2018. gadu, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos IIN ieņēmumus nodokļu reformas rezultātā. Tāpat par 38,1 milj.eiro pieauguši no valsts budžeta saņemtie transferti ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu realizācijai.
Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi 2019. gadā bija 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu pieauga vien par 3,3 miljoniem eiro jeb 1,5%. Šo nebūtisko pieaugumu var skaidrot ar nemainīgajām nekustamā īpašuma kadastrālajām vērtībām kopš 2017. gada un spēkā esošajiem atvieglojumiem.
Pašvaldību konsolidētā budžeta izdevumi pērn pieauga par 74,4 miljoniem eiro jeb 2,7%, veidojot 2 871,1 miljonu eiro. Izdevumu pieaugumu pamatā nodrošināja uzturēšanas izdevumu pieaugums par 75,5 miljoniem eiro jeb 3,5%, tostarp atlīdzībai, preču un pakalpojumu apmaksai, kā arī subsīdijām un dotācijām pamatā komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai.
Tajā pat laikā kapitālajos izdevumos pašvaldību budžetā 2019. gadā nebija vērojams pieaugums. Kopumā tie bija 2018. gada līmenī. Ņemot vērā pieņemtos lēmumus par aizņemšanās ierobežojumiem jaunajiem investīciju projektiem un iespēju aizņemties Valsts kasē galvenokārt ES fondu projektu īstenošanai, pagājušajā gadā bija vērojams jau iepriekš prognozētais kapitālo izdevumu samazinājums pamatfunkciju izdevumos jeb projektiem, kas nav saistīti ar ES fondiem. Savukārt kapitālie izdevumi ES fondu projektiem pašvaldību budžetā pērn palielinājās, ņemot vērā, ka atbilstoši ES fondu plānošanas ciklam turpinās aktīva ES fondu projektu īstenošana.
