Eiropas Zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme nebūtu saistīta ar resursu patēriņu. Lai īstenotu Eiropas Zaļo kursu, EK pārskatīs rīcībpolitiku arī pārtikas un lauksaimniecības jomās.
Zemkopības ministrija uzskata, ka EK plānotajos stratēģiskajos dokumentos paredzēto ambiciozo mērķu sasniegšanai varētu būt nepieciešams papildu finansējums. Tāpēc ir būtiski, lai visām dalībvalstīm un nozarēm būtu pieejami papildu atbalsta instrumenti, citādi būs sarežģīti sasniegt Eiropas Zaļā kursa mērķus.
27. janvārī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards Briselē tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Janušu Voicehovski (Janusz Wojciechowski), sarunā paužot nepārprotamu Latvijas pozīciju par nepieciešamību ES veidot godīgu un samērīgu KLP finanšu atbalstu dalībvalstīm. Tikšanās laikā lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs pauda izpratni par ministra Kaspara Gerharda izskaidroto Latvijas nostāju jautājumā par nepieciešamību sniegt ES atbalstu lauksaimniekiem jaunās KLP un EK zaļā kursa ieviešanā, lai nodrošinātu šo mērķu īstenošanu.
Tiekoties ar vides, okeānu un zivsaimniecības komisāru Virgīniju Sinkēviču (Virginijus Sinkevičius), ministrs Kaspars Gerhards pārrunāja aktuālos zivsaimniecības nozares jautājumus, uzsverot nepieciešamību steidzami rast risinājumu un atbalstu zvejniekiem mencu zvejas aizlieguma dēļ, kā arī nepieciešamību EK sniegt priekšlikumus, kā atbalstīt zivsaimniecības nozares attīstību turpmāk un kā veicināt jaunu cilvēku ienākšanu zivsaimniecības nozarē.
Ministrs tikās arī ar Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātu – ziņotāju par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu – Pēteri Jāru (Peter Jahr), paužot Latvijas nostāju svarīgajos KLP reformas jautājumos.