DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. janvārī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

VARAM: nepieciešama sadarbība un kopēja pieeja ilgtspējīgai kūdras resursu izmantošanai

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir uzsākusi diskusijas ar atbildīgajām nozarēm par Eiropas Komisijas (EK) jaunās izaugsmes stratēģijas “Eiropas zaļais kurss” ietvaros sagatavoto priekšlikumu par Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, lai  finansētu pasākumus emisiju samazināšanai un konkurētspējīgas ekonomikas attīstīšanai, virzoties uz klimatneitralitāti*.

Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms paredz sniegt atbalstu sektoriem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā izmantošanas, emisiju intensīviem procesiem un, līdz ar to, pāreja uz klimatneitralitāti tos ietekmē visvairāk. Eiropas Komisija savā priekšlikumā ir norādījusi, ka Latvijas gadījumā īpaša uzmanība ir jāpievērš emisiju samazināšanai kūdras ieguves nozarē. Ministrijas mērķis ir kopīgās diskusijās ar atbildīgajām nozarēm rast rezultātu kūdras ilgtspējīgai ieguvei, kas ne tikai samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, bet arī veicina ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionos.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola: “Lai Latvijā atrastu optimālos risinājumus emisiju samazināšanai visā tautsaimniecībā, ir nepieciešama atbildīgo nozaru sadarbība un kopēja pieeja, lai rastu risinājumu atbildīgai un ilgtspējīgai kūdras resursu izmantošanai. Nav plānu apgrūtināt nozares darbību, taču ilgetermiņā ir jāmeklē risinājumi kūdras resursu ieguvei videi draudzīgā veidā. Eiropas Komisijas piedāvāto priekšlikumu ministrija diskutēs ar visām iesaistītajām pusēm, lai rastu tādu risinājumu, kas Latvijai ir visderīgākais gan no klimata, gan tautsaimniecības viedokļa. Šajā ziņojumā kūdras nozare ir minēta kā ceļš, lai saņemtu finansējumu. Mūsu mērķis ir samazināt emisijas un veicināt ekonomisko attīstību un nodarbinātību reģionos.”

Latvijā kūdras nozare ir joma, kuras ieguves rezultātā rodas ap 15% SEG emisiju, tādēļ ilgtermiņā, lai izpildītu klimatneitralitātes plānus, būs jāmeklē risinājumi, kā emisijas samazināt vai neļaut tām pieaugt. Viena no potenciālajām iespējām, kā samazināt emisijas ir rekultivēt purvus, kur saimnieciskā darbība nenotiek un tādējādi mazināt emisiju avotus.

Patlaban ministrija ir uzsākusi diskusijas par Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma fonda (Just transition fund) finansējuma pieejamības nosacījumiem gan ar kūdras nozari, gan ar iesaistītajām ministrijām, lai rastu Latvijai veiksmīgāko risinājumu, uz kādiem nosacījumiem finansējums būtu pieejams.

*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU