Ārlietu padomē notika diskusija par situāciju Sāhila reģionā, kur valdošā hroniskā nabadzība, vājā valsts pārvalde, konflikti, organizētā noziedzība, klimata pārmaiņu sekas un cilvēktirdzniecība veido pateicīgu augsni iedzīvotāju radikalizācijai, radot terorisma draudus un migrācijas spiedienu Ziemeļāfrikas un Eiropas virzienā. Drošības situācija Sāhilā turpina pasliktināties. Reģions 2019. gada pirmajā pusē piedzīvojis divas reizes vairāk vardarbības uzliesmojumu nekā 2018. gadā, un kaujinieku grupējumi turpina izplešanos uz dienvidiem, radot apdraudējumu arī Rietumāfrikas piekrastei – Kotdivuārai, Togo, Beninai un Ganai. Tāpat pēdējā laikā palielinās uzbrukumu skaits Nigērā un Burkinafaso.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pauda nostāju, ka sadarbībai ar Āfriku ir jānotiek uz līdzvērtīgas sadarbības principiem, kas ietver aktīvu Āfrikas valstu līdzdalību, tostarp veicinot un finansējot mieru un drošību. “Starptautiskās misijas sniedz nozīmīgu ieguldījumu konfliktu noregulēšanā, Sāhila reģiona un Eiropas drošības stiprināšanā. Latvija turpinās dalību Eiropas Savienības bruņoto spēku apmācību misijā Mali un Apvienoto Nāciju Organizācijas daudzpusējā integrētajā stabilizācijas misijā Mali,” sacīja E. Rinkēvičs.
Ministrs pauda Latvijas atbalstu drošības un attīstības sadarbības iniciatīvu sasaistes stiprināšanai. Vienlaikus E. Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka maksimāli jāizmanto jau esošo instrumentu dotās iespējas, lai efektīvi vērstos pret kopīgajiem izaicinājumiem terorisma, migrācijas, ekonomikas attīstības un klimata pārmaiņu jomā, izvairoties no jaunu iniciatīvu radīšanas. Tāpat ir jāmeklē veidi Eiropas Savienības centienu redzamības palielināšanai reģionā, lai atbildētu uz citu spēlētāju pieaugošo lomu Sāhilā.
Sanāksmē E. Rinkēvičs pauda atbalstu Lībijas miera samitam, kas 19. janvārī notika Berlīnē, kā arī pauda gandarījumu par Vācijas lielo iesaisti un centieniem rast risinājumu, lai ANO atbalstītā procesa rezultātā tiktu apturēta bruņojuma un ārvalstu karotāju plūsma uz Lībiju. Kopš 2011. gada Lībijā valda haoss, un uz kontroli valstī pretendē divas konkurējošas valdības un daudzi kaujinieku grupējumi.
“Pašlaik ir svarīgi, lai Lībijas miera samita apņemšanās tiktu arī pildītas. Ir atbalstāma Eiropas Savienības Vidusjūras operācijas “Sofija” atsākšana, lai ierobežotu cilvēku kontrabandu no Lībijas uz Eiropu. Tāpat ir nepieciešama detalizēta analīze, lai saprastu, kādus vēl Eiropas Savienības drošības un aizsardzības politikas instrumentus varam izmantot situācijas stabilizācijai Lībijā,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
ES Ārlietu padomes sanāksmē pirmo reizi tika pārrunāti ar klimata diplomātiju saistīti jautājumi. “Ir nepieciešama Eiropas Savienības politiskā līderība cīņā ar klimata pārmaiņām un ir aktīvi jāstrādā, lai visas valstis pievienojas Parīzes nolīgumam un īsteno nolīguma mērķus. Mēs atbalstām nepieciešamību skatīt klimatu arī drošības aspektu kontekstā, jo klimata pārmaiņas joprojām ir viens no lielākajiem riskiem ģeopolitiskajai drošībai un stabilitātei. Latvija atbalsta Eiropas Komisijas centienus investēt klimata pārmaiņu plānu izstrādē un pētniecības projektu finansēšanā,” sacīja ministrs.
