E. Levits pateicās Somijas prezidentūrai, kas noslēdzās aizvadītā gada nogalē un arī novēlēja sekmes gaidāmajai Vācijas prezidentūrai šī gada otrajā pusē, turpinot iesākto darbu.
Pēc Valsts prezidenta sacītā, visas četras Horvātijas izvirzītās prioritātes prezidentūras periodam ir būtiskas arī Latvijai, gan runājot par Eiropas izaugsmi un konkurētspēju, gan savienojamību un drošību. E. Levits uzsvēra arī Eiropas vienotā digitālā tirgus svarīgo lomu, tāpat nepieciešamību Eiropai strādāt pie kopīgām vadlīnijām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā, kur Latvijas līdzšinējā sekmīgā pieredze cīņā pret naudas atmazgāšanu var būt ļoti noderīga.
Pievēršoties Eiropas reģionu savienojamības un transporta loģistikas jautājumiem, tika uzsvērta t. s. Trīs Jūru iniciatīva, kā arī Rail Baltica projekts.
Prezidents pievērsās arī nepieciešamībai stiprināt ES lomu globālajos jautājumos, atzīmējot multilaterālisma pieeju, kā arī uzsvēra, ka Latvija joprojām uzskata transatlantiskās saites kā stūrakmeni Eiropas drošības garantēšanā.
E. Levits izteica atzinību Horvātijai par plāniem vairot Eiropas pilsoņu līdzdalību un iesaisti Eiropas nākotnes veidošanā un piebilda, ka “Latvija ir viena no līderēm tiešās demokrātijas laukā, t. sk. likumdošanas jomā, kas var būt interesanta pieredze citām ES valstīm”.
Runājot par Brexit, Valsts prezidents uzsvēra, ka “Lielbritānija pamet ES, bet tā joprojām ir Eiropas valsts, un mūsu visu interesēs ir veidot labas un taisnīgas attiecības ar to”. Tika iztirzāti arī ES–Austrumpartnerības jautājumi.
