Saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” CVK lēmums jāpieņem 45 dienu laikā no likumprojekta saņemšanas dienas, izvērtējot iniciatīvas grupas atbilstību likuma prasībām un to, vai likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Pēc CVK lūguma viedokli par piedāvātajiem Izglītības likuma grozījumiem sniedza Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), Tieslietu ministrija (TM) un Latvijas Republikas tiesībsargs, norādot, ka likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu un neatbilst Satversmē ietvertajām normām, principiem un vērtībām.
IZM atzinumā norāda, ka nav skaidri izprotams likumprojekta mērķis un būtība, saskatāmas arī neatbilstības tiesiskās paļāvības principam un pēc sava satura neiekļaujas Latvijas tiesību sistēmā, jo tas neatbilst Satversmē paredzētajam valsts valodas lietojuma mērķim un jēgai un tā pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Satversmē ietvertajām normām, tai skaitā, Satversmes preambulu un 4.pantu, kā arī Satversmē ietvertajiem principiem un vērtībām. Tāpat arī vērš uzmanību uz to, ka Latvijā izglītības iestāde ir tiesīga īstenot mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot atsevišķas prasības.
Arī Tiesībsarga ieskatā likumprojekts nav vērsts uz latviešu valodas kā visas sabiedrības kopējās valodas veicināšanu un pēc satura ir pretrunā Satversmē ietvertajām vērtībām, tādēļ vērtējams kā nepilnīgi izstrādāts.
TM ieskatā grozījumu likumprojekts pēc formas nav pilnībā izstrādāts. Vēršot uzmanību uz vairākām līdzšinējām tiesvedībām, TM arī atgādina, ka Satversmes tiesa ir atzinusi par Satversmes normām atbilstošu pāreju uz izglītību tikai valsts valodā, līdz ar to jebkāda alternatīva pieeja valodu lietojumam izglītības ieguves procesā, samazinot valsts valodas nozīmi un palielinot citu valodu nozīmi, būtu pretrunā Satversmei. TM ieskatā grozījumi ne tikai neatbilst Satversmei un tās preambulai, bet arī Valsts valodas likumam un Izglītības likumā ietvertajai Latvijas izglītības sistēmai.
Izvērtējot likumprojektu un saņemtos viedokļus, CVK konstatēja, ka likumprojekts nav atzīstams par pilnībā izstrādātu. Likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23. pantā noteikts, ka CVK atsaka likumprojekta reģistrāciju, ja likumprojekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.
Sēdē piedalījās un tika uzklausīts arī iniciatīvas grupas pārstāvis Jānis Kuzins. CVK lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas iniciatīvas grupa var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā.
