Patlaban sociālo rehabilitāciju nodrošina pilngadīgajiem un bērniem, kuriem ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām.
Tāpat grozījumi paredz, ka, novērtējot klienta materiālos resursus sociālās palīdzības saņemšanai, par ienākumiem neuzskata piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta.
Savukārt personas ar prognozējamu vai pirmreizēju invaliditāti, kuras cēlonis ir onkoloģiska slimība, saglabās tiesības uz psihosociālo rehabilitāciju arī gadījumā, ja, gaidot rindā, beidzies termiņš, uz kuru personai noteikta prognozējama vai pirmreizēja invaliditāte, kā arī personām pēc onkoloģiskas slimības ārstēšanas kursa beigām ar ārstējošā ārsta speciālista rekomendāciju par nepieciešamību saņemt psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu.
Tos darbspējīgos klientus, kuri saņem sociālo palīdzību vismaz trīs mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā, pašvaldības sociālais dienests varēs iesaistīt darba un sociālo prasmju saglabāšanas, atjaunošanas un apgūšanas pasākumos līdz 15 stundām nedēļā pašlaik noteikto 12 stundu vietā.
Likums papildināts arī ar normu, ka katastrofā cietušām personām un katastrofas seku likvidēšanā iesaistītajiem valsts un pašvaldību finansētie sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti prioritāri un atbilstoši katastrofas cēloņiem, veidam un apmēram.
