ES vides ministru sanāksmē apstiprināja ES Padomes secinājumus par topošo starptautisko bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politiku* laika periodam pēc 2020.gada. ES vides ministri apliecināja, ka ES arī turpmāk iestāsies par dabas daudzveidības saglabāšanu ne tikai ES, bet arī globālā mērogā. ES Padomes secinājumos uzsvērta dabas daudzveidības saglabāšanas aspektu integrācija dažādu nozaru dokumentos un politikā, sākot ar pētniecību, zemes izmantošanu un beidzot ar aprites ekonomiku un klimata pārmaiņu mazināšanu.
VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics: “Lai Latvijā nodrošinātu bioloģisko daudzveidību un labu ekoloģisko kvalitāti, nepietiks tikai ar VARAM aktīvu rīcību. Ir nepieciešama atbildīgo nozaru sadarbība un kopēja pieeja atbildīgai un ilgtspējīgai resursu izmantošanai. Latvijas atzinīgi vērtē EK paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” un uzsver, ka visu nozaru iesaiste būs nepieciešama arī virzībai uz klimatneitralitāti. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka situācija dažādās Eiropas Savienības valstīs ir atšķirīga, tādēļ būtiska nozīme ir atbalsta instrumentiem un Taisnīgas pārejas mehānisma izveidei, lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu vienmērīga visām Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Politiskajās debatēs valstu pārstāvji diskutēja par ES stratēģiskajiem mērķiem 2019.–2024.gadam un kā galvenās prioritātes noteica virzību uz klimatneitralitāti**, cīņu pret bioloģiskās daudzveidības mazināšanos, vides uzlabošanu un ekonomikas ilgtspējības nodrošināšanu.
Valsts sekretārs pauda Latvijas pozīciju un atbalstīja ES kopīgo mērķi – uzlabot starptautisko bioloģisko daudzveidības politiku, vienlaicīgi veicinot arī 2030.gada Ilgtspējīgas attīstības mērķu izpildi. Tāpat Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Eiropas Komisijas (EK) jauno izaugsmes stratēģiju – “Eiropas zaļo kursu” – jaunu izaugsmes stratēģiju, lai veidotu ES par sabiedrību ar modernu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku ar nulles SEG (neto siltumnīcefekta gāzu) emisijām 2050.gadā. Stratēģijas mērķis ir aizsargāt un saglabāt ES dabas kapitālu, kā arī cilvēka veselību un labklājību. “Eiropas zaļais kurss” aptver tādas nozares kā transports, enerģētika, lauksaimniecība, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, rūpniecisko ražošanu u.c. Stratēģija arī paredz Taisnīgas pārejas mehānisma un fonda izveidi, lai sniegtu atbalstu sektoriem, kas ir atkarīgi no fosilā kurināmā izmantošanas vai oglekļa intensīviem procesiem un, līdz ar to, pāreja uz klimatneitralitāti tos ietekmē visvairāk.
Padomes sanāksmē pievērsās arī nesenajai ANO Klimata pārmaiņu konvencijas Pušu konferences 25.sanāksmei, kas 2.–13.decembrī notika Madridē un pārrunāja tās rezultātus.
*Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas politiku plānots pieņemt 2020.gada oktobrī Bioloģiskās daudzveidības konvencijas XV pušu sanāksmē.
**2015.gada decembrī Parīzē, Francijā tika pieņemta vēsturiska globāla vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Uz 2019. gada 3. oktobri Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 Puses un ratificējušas 185 valstis un Eiropas Savienība.
