Jaunizstrādātajā likuma projektā saglabātas jau noteiktās Valsts robežsardzes funkcijas - valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās migrācijas novēršana -, savukārt precizēti robežsardzes uzdevumi. Tāpat likuma projektā noteikta robežsardzes sadarbība ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru.
Likuma projekts paredz, ka robežsargam dienesta pienākumu izpildes ietvaros būs tiesības pārbaudīt ikvienas personas identitāti un noskaidrot, vai personas darbības ir atbilstošas normatīvajiem aktiem, piemēram, vai personai ir tiesības uzturēties Latvijā, kā arī izņemt nederīgus ceļošanas dokumentus, norādīts likuma projekta anotācijā.
Atbilstoši robežsardzes funkcijām un uzdevumiem plānots aktualizēt arī citas robežsargam noteiktās tiesības un pienākumus. Tāpat paredzēts, ka tie var būt noteikti arī citos Latvijas normatīvajos aktos. Likuma projektā aktualizēts arī regulējums, kas attiecas uz fiziskā spēka, cīņas paņēmienu un speciālo līdzekļu lietošanu, dienesta suņa, kā arī šaujamieroča izmantošanu.
Plānots, ka turpmāk robežsargam būs obligāta ieņemamajam amatam atbilstoša profesionālā izglītība robežapsardzības jomā vai speciālā robežsarga apmācība. Izmaiņas attieksies uz personām, kuras ir pieņemtas dienestā robežsardzē pēc likuma stāšanās spēkā, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat likuma projekts paredz, ka katram robežsargam būs jāiziet speciāla, īpaši robežsardzes vajadzībām izstrādāta militārā apmācība. No tās varēs atbrīvot robežsargu, kurš iepriekš sekmīgi apguvis militārās apmācības kursu vai tam pielīdzināmu apmācību.
Tāpat iecerēts, ka uz terminētu laiku robežsargu varēs iecelt Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīra amatā un ieskaitīt NBS vienības personālsastāvā. Likuma projekta anotācijā skaidrots, ka minētā pārcelšana varēs notikt, piemēram, lai nodrošinātu kvalitatīvu profesionālo sagatavošanu robežsargiem, kuri veic speciālas operācijas. Tāpat robežsargus kā NBS vienības sastāvdaļu varēs nosūtīt starptautiskajās operācijās.
Karavīra amata pienākumu izpildes kārtību, kā arī robežsarga atlīdzības noteikšanas, formas tērpa un atšķirības zīmju valkāšanas, veselības stāvokļa pārbaudes veikšanas, izdienas aprēķināšanas un disciplinārsodīšanas kārtības noteikšanu plānots deleģēt Ministru kabinetam. Savukārt, ja robežsardze izņēmuma stāvoklī vai kara laikā iekļauta NBS sastāvā, plānots, ka robežsargam būs saistošas militārā dienesta tiesiskās attiecības reglamentējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka aizliegumus, dienesta dienas ilgumu, kā arī dienesta pienākumu izpildes un atpūtas laika sadali un tās nosacījumus.
Likuma projekts paredz arī robežsarga zvēresta institūta atjaunošanu, kā arī paredz atcelt pašlaik robežsargiem uzlikto aizliegumu apvienoties arodbiedrībās un piedalīties streikos.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.
