Proti, LVM ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.
“Jāņem vērā, ka AS “Latvijas valsts meži” pārņēma jeb faktiski “mantoja” kūdras un citu derīgo izrakteņu ieguves nozari ar jau spēkā esošām līgumsaistībām ar konkrētiem uzņēmumiem. AS “Latvijas valsts meži” uzdevums, pārņemot nodotos zemes nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei 2000. gadā, galvenokārt, ir bijis nodrošināt nomas līgumu saistību izpildi atbilstoši to saturam un spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Visas nozares eksporta ieņēmumu un LVM iznomāto kūdras atradņu nomas maksas starpību var skaidrot ar kūdras pārstrādes uzņēmumu zināšanām un spēju investēt ražotnēs, ražojot eksportspējīgus kūdras produktus - iepakotus augstas vērtības substrātus. Te ir salīdzināti divi pilnīgi dažādi produkti, ko raksturo atšķirīgs patērētājs, nesalīdzināmi kapitālieguldījumi to ražošanai un nesalīdzināmi produktu pievienotās vērtības līmeņi, līdz ar to šāds salīdzinājums nav korekts,” pauž Edvīns Zakovics, AS “Latvijas valsts meži” valdes loceklis.
Līdztekus LVM nepiekrīt Valsts kontroles ziņojumā ietvertajai interpretācijai par uzņēmuma laika posmā no 2015. gada līdz 2018. gadam īstenoto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, kas, Valsts kontroles ieskatā, iespējams, varēja tikt īstenota ātrāk.
“Ir jāatgādina, ka tieši LVM un Zemkopības ministrija pievērsa valdības uzmanību nepieciešamībai mainīt nomas maksas pamatprincipus un tos nosakošos tiesību aktus”, uzsver Edvīns Zakovics. 2014. gadā pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju AS “Latvijas valsts meži” ieviesa kā rūpīgs un krietns saimnieks – izvērtējot juridiskās sekas, kas būtu radušās, ja uzņēmums vienpusēji grozītu vai lauztu līgumus ar vairākiem desmitiem komersantu, kuru zemes nomas līgumi paredzēja iespēju tos grozīt, tikai abpusēji vienojoties. Turklāt nomas maksu indeksācija bija jāveic, apzinoties, ka AS “Latvijas valsts meži” tirgū atrodas dominējošā stāvoklī un tādēļ nedrīkst piemērot atšķirīgus nosacījumus dažādiem komersantiem.
AS “Latvijas valsts meži” rīcību kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksācijas ieviešanā ir izvērtējis neatkarīgs juridiskais audits, kas AS “Latvijas valsts meži” lēmumus un darbību šajā jautājumā ir atzinis par pilnībā atbilstošu normatīvajiem aktiem.
Valsts kontrole savā ziņojumā vērš uzmanību arī uz AS “Latvijas valsts meži” līdzšinējo rentabilitātes aprēķināšanas metodiku, norādot, ka tajā nav iekļautas uzņēmuma apsaimniekošanā esošās kokaudzes. LVM uzsver, ka uzņēmuma gada pārskati ir sagatavoti atbilstoši starptautiskai grāmatvedības praksei un tiem ir pievienots starptautisku revidentu atzinums, tādēļ uzņēmums nevar piekrist Valsts kontroles paustajam, ka uzņēmuma pārskatos ir iekļauta nekorekta informācija. “Nevaru piekrist apgalvojumam, ka LVM aktīvu atdeve ir zem nozares vidējā, gluži otrādi – uzņēmuma ekonomisko datu analīze skaidri parāda, ka LVM rentabilitāte ir augsta ne tikai Latvijas līmenī, bet arī salīdzinot ar līdzīgiem meža apsaimniekošanas uzņēmumiem Eiropā – Austrijā, Vācijā, Somijā un Igaunijā”, pauž Edvīns Zakovics.
Tāpat arī LVM vērš uzmanību, ka daudzās Eiropas valstīs, līdzīgi kā Latvijā, vietējo likumdevēju lēmumu rezultātā kokaudzes nav iekļautas meža apsaimniekotāju uzņēmumu bilancēs - tā tas ir, piemēram, Polijā, Somijā, Austrijā, atsevišķos Vācijas apgabalos un citur.
