DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. decembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ārlietas

Ārlietu ministrijā izvērtē Latvijas devumu partnervalstu attīstības atbalstam

2019. gada 12. decembrī Ārlietu ministrijā norisinājās Latvijas attīstības sadarbības 15 gadiem veltīta konference “Latvijas devums globālai ilgtspējīgai attīstībai: jaunus sadarbības modeļus meklējot.” Konference vienkopus pulcēja vairāk nekā 80 attīstības sadarbības projektu īstenotājus, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un privātā sektora pārstāvjus, kā arī komunikācijas ekspertus. Konferenci atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica un biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare. 

Attīstības sadarbības pozitīvo ietekmi esam pieredzējuši gan kā valsts, kas saņem atbalstu, gan kā valsts, kura atbalsta pozitīvas pārmaiņas citur2004. gadā kļuvām par Eiropas Savienības dalībvalsti – daļu no kopienas, kas ir vadošā palīdzības sniedzēja pasaulē. Sniegt palīdzību citiem kļuva arī par mūsu pienākumu,” sacīja parlamentārā sekretāre.

15 gados kopš Latvija uzsāka sniegt palīdzību citām valstīm Latvijas kopējā oficiālā attīstība palīdzība no 2004. līdz 2018. gadam ir bijusi aptuveni 250 milj. eiro. Ar Ārlietu ministrijas divpusējo attīstības sadarbības finansējumu, kas bijis nedaudz vairāk nekā pieci milj. eiro, ir izdevies piesaistīt citu donoru finansējumu gandrīz 2,5 reizes lielākā apjomā jeb 12.5 milj. eiro un tādejādi 15 gadu laikā īstenoti 307 projekti un aktivitātes 20 partnervalstīs un Latvijā.

Z. Kalniņa-Lukaševica minēja piemērus Latvijas sniegtajai attīstības palīdzībai. Sadarbībā ar citiem donoriem ir apmācīti vairāk nekā 310 jaunie profesionāļi no mūsu partnervalstīm par ES tiesībām, ekonomiku un politiku. Latvija ir palīdzējusi izveidot lauksaimniecības konsultāciju sistēmu Ukrainā. Esam atbalstījuši decentralizācijas procesus Moldovā, Gruzijā, Ukrainā, Baltkrievijā un Kirgizstānā. Esam snieguši atbalstu sievietēm un meitenēm Kirgizstānā un Tadžikistānā, veicinot atgriešanos skolas solā. Tāpat Latvija ir sniegusi atbalstu bērnudārza aprīkošanai un atjaunošanai Gruzijas konflikta pierobežas teritorijā (2014) un atbalstījusi karadarbībā cietušo bērnu iniciatīvu centra labiekārtošanu Ukrainā (2016).

“Tomēr vēl svarīgāk ir diskutēt par to, kā strādāsim nākotnē. Šodienas izaicinājumi – klimata pārmaiņas, nevienlīdzība, digitalizācijas radītās iespējas – veido fonu, kurā aktualizējami Latvijas attīstības sadarbības politikas virzieni. Mums priekšā ir intensīvs darbs pie jauno attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu izstrādes. Spēkā esošās pamatnostādnes ir izvērstu un iekļaujošu diskusiju rezultāts. Arī attīstības sadarbības prioritātes un rīcības virzienus jaunajam periodam vēlamies identificēt iekļaujošā procesā, iesaistot diskusijā visas puses,” norādīja parlamentārā sekretāre.

Konferencē izskanējušie secinājumi, atziņas un idejas par privātā sektora iesaisti, sabiedrības atbalsta mobilizēšanu, sadarbības veicināšanu starp daudzajiem attīstības sadarbības īstenotājiem būs izmantojamas, izstrādājot jaunās pamatnostādnes attīstības sadarbības politikai pēc 2020. gada.

Konferences noslēgumā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica pasniedza ārlietu ministra Atzinības rakstu biedrībai LAPAS par ieguldījumu Latvijas attīstības sadarbības īstenošanā un veicināšanā. Atzīmējot arī pašas biedrības LAPAS darbības 15 gadus, direktore Inese Vaivare pateicās vairākiem sadarbības partneriem.

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU