DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
11. decembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība
2
2

EK iepazīstina ar Eiropas zaļo kursu

Eiropas Komisija šodien iepazīstināja ar Eiropas zaļo kursu– ceļvedi, kā padarīt ES ekonomiku ilgtspējīgu, klimata un vides problēmas izmantojot iespēju radīšanai visās politikas jomās un padarot pārkārtošanos taisnīgu un iekļaujošu visiem.

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der LeienaEiropas zaļais kurss ir mūsu jaunā izaugsmes stratēģija – izaugsmei, kas dod vairāk, nekā prasa. Šī stratēģija rāda, kā pārveidot mūsu dzīvesveidu un darbu, ražošanu un patēriņu, lai mēs dzīvotu veselīgāk un padarītu mūsu uzņēmumus inovatīvus. Mēs visi varam iesaistīties pārkārtošanās procesā un visi varam arī gūt labumu no tā radītajām iespējām. Rīkojoties pirmie un rīkojoties ātri, mēs palīdzēsim mūsu tautsaimniecībai kļūt par pasaules līderi. Mēs esam apņēmības pilni gūt panākumus šīs planētas un uz tās esošās dzīvības labā, Eiropas dabas mantojuma, bioloģiskās daudzveidības, mūsu mežu un jūru labā. Parādot pārējai pasaulei, kā būt ilgtspējīgiem un konkurētspējīgiem, mēs varam pārliecināt citas valstis rīkoties tāpat.

Priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss uzsvēra: “Klimata un vides jomā esam nonākuši ārkārtas situācijā. Eiropas zaļais kurss ir iespēja uzlabot iedzīvotāju veselību un labklājību, pārveidojot mūsu ekonomikas modeli. Mūsu plānā ir izklāstīts, kā samazināt emisijas, atveseļot dabīgo vidi, aizsargāt dzīvo dabu, radīt jaunas ekonomiskās iespējas un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Mums visiem ir svarīga loma šajā procesā, un šajā pārejā piedalīsies visas nozares un valstis. Turklāt mūsu pienākums ir nodrošināt, ka šī pārkārtošanās ir taisnīga un ka, īstenojot Eiropas zaļo kursu, neviens netiek atstāts novārtā.”

Eiropas zaļajā kursā ir ietverts ceļvedis ar darbībām resursu efektīvas izmantošanas veicināšanai, pārejot uz tīru, aprites ekonomiku, un klimata pārmaiņu, bioloģiskās daudzveidības zuduma un piesārņošanas mazināšanai. Tajā ir norādītas nepieciešamās investīcijas un pieejamie finansējuma avoti, kā arī izskaidrots, kā nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu pārkārtošanos.

Eiropas zaļais kurss aptver visas ekonomikas nozares, jo sevišķi transportu, enerģētiku, lauksaimniecību, ēkas un tādas rūpniecības nozares kā tērauda un cementa ražošana, IKT, tekstilizstrādājumu un ķīmisko vielu ražošana.

Lai tiesību aktos nostiprinātu politisko mērķi līdz 2050. gadam kļūt par pasaules pirmo klimatneitrālo kontinentu, Komisija 100 dienu laikā iesniegs pirmo “Eiropas Klimata aktu”. Lai sasniegtu mērķus klimata un vides jomā, Komisija iesniegs arī bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, jauno rūpniecības stratēģiju un aprites ekonomikas rīcības plānu, ilgtspējīgas pārtikas stratēģiju “no lauka līdz galdam” un priekšlikumus par Eiropu bez piesārņojuma. Nekavējoties tiks sākts darbs, lai noteiktu stingrākus 2030. gada emisiju mērķrādītājus un sāktu realizējamu virzību uz 2050. gada mērķa sasniegšanu.

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, būs vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Aplēsts, ka, lai sasniegtu pašreizējos 2030. gadam noteiktos klimata un enerģētikas mērķrādītājus, ik gadu būs nepieciešamas papildu investīcijas 260 miljardu eiro apmērā, kas atbilst aptuveni 1,5 % no 2018. gada IKP. Šādām investīcijām būs jāmobilizē publiskais un privātais sektors. Lai palīdzētu nodrošināt investīcijas, Komisija 2020. gada sākumā nāks klajā ar ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu. Vismaz 25 % no ES ilgtermiņa budžeta būtu jāatvēl klimata darbiem, un papildu atbalstu nodrošinās Eiropas Investīciju banka, Eiropas Klimata banka. Lai privātais sektors varētu dot ieguldījumu zaļās pārkārtošanās finansēšanā, Komisija 2020. gadā nāks klajā ar zaļā finansējuma stratēģiju.

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju ir kopīgs uzdevums, bet ne visi reģioni un dalībvalstis atrodas vienlīdzīgās izejas pozīcijās. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms atbalstīs tos reģionus, kuri ir ļoti atkarīgi no ļoti oglekļietilpīgām darbībām. Tas atbalstīs tos iedzīvotājus, kurus pārkārtošanās skar visvairāk: viņiem nodrošinās piekļuvi pārkvalifikācijas programmām un nodarbinātības iespējām jaunās ekonomikas nozarēs.

Lai dotu iedzīvotājiem iespēju piedalīties un dot ieguldījumu jaunu darbību izstrādē, informācijas apmaiņā, vietēju pasākumu īstenošanā un tādu risinājumu popularizēšanā, kuriem var rasties sekotāji, Komisija 2020. gada martā publiskos “Klimata paktu”.

Globālās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas un vides degradācija, prasa globālu rīcību. Eiropas Savienība turpinās aizstāvēt savus vides mērķus un standartus ANO Bioloģiskās daudzveidības un klimata konvencijās un stiprinās savu zaļo diplomātiju. G7, G20, starptautiskās konvencijas un divpusējās attiecības tiks izmantotas, lai pārliecinātu citus rīkoties vēl aktīvāk. Turklāt Eiropas Savienība izmantos tirdzniecības politiku, lai nodrošinātu ilgtspējību, un veidos partnerības ar kaimiņvalstīm Balkānos un Āfrikā, lai palīdzētu pārkārtoties arī tām.

Turpmākie pasākumi

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Eiropadomi apstiprināt Komisijas vērienīgo mērķi attiecībā uz Eiropas nākotnes ekonomiku un vidi un palīdzēt to īstenot. Komisija nāks klajā ar pasākumiem, kas izziņoti Eiropas Zaļā kursa ceļvedī.

Konteksts

Klimata pārmaiņas un vides degradācija rada eksistenciālus draudus Eiropai un pasaulei. Lai pārvarētu šo samilzušo problēmu, Eiropai ir vajadzīga jauna izaugsmes stratēģija, kas pārveido Savienību par modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kura, sākot ar 2050. gadu nerada siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, kurā ekonomikas izaugsme ir nošķirta no resursu izmantošanas un kurā neviens un neviena vieta nav atstāta novārtā.

Eiropas Savienība jau var lepoties ar pārliecinošiem rezultātiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, vienlaikus saglabājot ekonomikas izaugsmi. Emisijas 2018. gadā bija par 23 % zemākas nekā 1990. gadā, bet Savienības IKP tajā pašā periodā pieauga par 61 %. Tomēr vēl ir daudz darāmā. Pateicoties plašajai pieredzei, ES ir vadošā loma videi draudzīgas un iekļaujošas ekonomikas radīšanā.

Paziņojumā par zaļo kursu ir noteikts rīcības virziens turpmākajiem mēnešiem un gadiem. Komisijas turpmākā darba pamatā būs sabiedrības pieprasījums rīkoties un neapstrīdami zinātniski pierādījumi, kas visizsmeļošāk aprakstīti IPCC, IPBES, Global Resources Outlook un EVA SOER 2019. Mūsu priekšlikumi balstīsies uz pierādījumiem un plašu apspriešanos.

Gandrīz visi Eiropas iedzīvotāji uzskata, ka vides aizsardzība ir svarīga (95 %). Turpat 8 no 10 (77 %) piekrīt, ka vides aizsardzība var veicināt ekonomikas izaugsmi. Eirobarometra aptaujas rezultāti par ES iedzīvotāju attieksmi pret vidi apstiprina plašu sabiedrības atbalstu vides tiesību aktiem ES līmenī un ES finansējumam videi draudzīgām darbībām.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU