Viņš pauda, ka Eiropas Savienība (ES) apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrāla, kas ietekmēs arī turpmāko ekonomikas attīstību. Risinājumi ir palielināt ieguldījumus kā valsts, tā Eiropas mērogā tehnoloģiju un inovāciju attīstībā, realizējot tādus projektus, kas ir videi nekaitīgi. Savukārt par digitālas transformācijas kontekstā būtiski risināt dažādās platformās nodarbināto sociālās aizsardzības jautājumus un adekvātu nodokļu nomaksu, lai pēc vairākiem gadiem nerastos situācija, ka cilvēki nav veikuši pietiekamas iemaksas valstu budžetos, lai saņemtu pensijas un citu aizsardzību.
Atbildot uz uzņēmēju jautājumiem, Valdis Dombrovskis apstiprināja, ekonomika bremzējas visas Eiropas mērogā, taču gan nākamgad, gan arī pēc tam paredzama neliela izaugsme, taču tām valstīm, kas ir ar budžeta pārpalikumu daudz vairāk jāstimulē savas valsts attīstība caur investīcijām, taču tām, kurām izveidojies deficīts, jādomā, kā to mazināt. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks sacīja, ka Eiropas loma pasaules mērogā jāstiprina, veidojot spēcīgu vienoto tirgu, lai spētu saglabāt ietekmi, tādēļ jāturpina rūpēties par to, ka savienība ir spēcīga, stiprinot arī monetāro politiku un eiro kopumā, kas vēl nav pilnībā “atkopies” pēc iepriekšējās ekonomikas krīzes.
Viņš norādīja, ka Latvijai, līdzīgi kā citām Eiropas valstīm, jāseko pasaules tendencēm, ieguldot līdzekļus zinātnē kā valsts līmenī, tā arī privātajam sektoram, tādējādi meklējot piemērotākos veidus attīstībai.
Visā Eiropas Savienībā uzņēmēji saskaras ar atbilstoša darbaspēka trūkumu, tādējādi jādomā par īpašām programmām, kas veicina mūžizglītību, kā arī tādu izglītības programmu attīstību, kuru speciālistus pieprasa darba tirgus. Valdis Dombrovskis arī pauda viedokli, ka vairākās valstīs Eiropā nacionālā līmenī tiek veidotas gan nodokļu atlaides, gan arī minimālo algu diferencēšana, lai jaunieši un pirmspensiju vecuma cilvēki varētu labāk integrēties darba tirgū.
LTRK padomes locekļi arī interesējās par vienota digitālā nodokļa iespējamību Eiropā, uz ko Valdis Dombrovskis atbildēja, ka pašreiz pie šī jautājuma strādā gan OECD, gan arī ES, taču tad jāpanāk vienošanās visu dalībvalstu vidū. Ņemot vērā to, ka šis process ir sarežģīts un EK priekšlikumus izstrādāja jau 2018.gadā, tad risinājumi tiek meklēti vietējā nacionālā līmenī, kas savukārt ne vienmēr apmierina tās valstis, kur bāzējas lielākās platformas. Klātesošie vienojās, ka šis būs viens no galvenajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā, kam būs jāmeklē vienota pieeja.
LTRK prezidents Aigars Rostovskis sarunas noslēgumā uzaicināja Valdi Dombrovski arī uz vairākiem Eiropas uzņēmēju apvienojošās organizācijas EUROCHAMBRES pasākumiem, lai pārstāvētu Eiropas Komisiju, vienojoties arī turpmāk uzturēt savstarpēju dialogu un sadarbību.
