DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

J.Reirs: nodokļu sistēmai nepieciešama evolūcija nevis reforma

Latvijas nodokļu sistēmai nepieciešama evolūcija nevis reforma, lai izanalizētu pēdējos trīs gadu rezultātus un veiktu uzlabojumus, Cēsu uzņēmēju forumā 2019 pauda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Cēsu uzņēmēju forumu 2019 atklāja Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. Uzrunājot uzņēmējus, J.Reirs koncentrējas uz trīs galvenajām tēmām, no kuriem viena bija nodokļu sistēmas izmaiņas, otra finanšu sektora reforma un trešā – Eiropas Savienības fondu nākamais plānošanas periods. Ministrs norādīja, ka tuvākajās nedēļās tiks uzsāktas aktīvas diskusijas par nodokļiem, lai jau līdz nākamā gada martam apstiprinātu izmaiņas Ministru kabinetā, bet līdz jūnija beigām arī Saeimā.

J.Reirs sacīja, ka galvenās problēmas pašreiz sagādā augstie darbaspēka nodokļi, jo ir dubultā progresivitāte, ietverot mainīgas likmes kā iedzīvotāju ienākumu nodoklim, tā arī neapliekamajam minimumam. Šī sistēma ir jāmaina, mazinot darbaspēka nodokļus, bet būtiski to izdarīt tā, lai neciestu valsts budžets. Viņš arī kā vienu no apspriežamām idejām ierosināja jauniešiem vecumā līdz trīsdesmit gadiem samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 6%, lai tādējādi darba devēji būtu motivētāki pieņemt darbā cilvēkus bez lielas pieredzes. Tāpat jārisina jautājums par ziedojumiem, kuri ievērojami samazinājušies reformējot uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un paredzot 0% reinvestētās peļņas nodokli. Viens no risinājumiem, ko ieviest būtu, ka iedzīvotāji katru gadu deklarējoties, varētu 1% no samaksātajām sociālajām iemaksām novirzīt kādai no sabiedriskā labuma organizācijām.

Ministrs arī pauda, ka drīzāk nodokļus vajadzētu celt tādām precēm, kas piesārņo vidi, piemēram, plastmasas maisiņiem, lai cilvēki paši varētu izvēlēties, vai viņi vēlas maksāt vairāk par patēriņa precēm vai arī lietot atkārtoti.

Runājot par finanšu sektora reformām, J.Reirs sacīja, ka pašreiz notiek intensīvs darbs ar bankām, jo izveidojusies situācija, kad tā vietā, lai riski tiktu vērtēti, no tiem komerciestādes vispār atteikušās, kas savukārt aizbaida uzņēmējus, kuriem atsaka atvērt kontus un citādi traucē darbībai.

Par Eiropas Savienības fondu finansēšanas nākamo posmu J.Reirs sacīja, ka pašreiz darbs tikai uzsākts, bet visdrīzāk nauda būs pieejama “zaļajiem” projektiem, ar ievirzi uz vides un ilgtspējas jautājumiem.

Paneļdiskusijā, kurā piedalījās LTRK viceprezidente Elīna Rītiņa, pētījuma centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, domnīcas Certus pārstāvis Juris Grīnvalds un Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis. Eksperti vienojās, ka galvenajam mērķim, lai veiktu jebkādas izmaiņas, vajadzētu būt produktivitātes celšanai jebkurā līmenī. Runājot par nodokļu izmaiņām, visi bija vienisprātis, ka jāveido tāda sistēma, lai pašvaldības būtu motivētas piesaistīt un noturēt biznesu, pārskatot iedzīvotāju ienākumu nodokļa samaksu starp deklarēto dzīvesvietu un darba vietu, kā arī uzņēmumu ienākuma nodokļa daļas pārdalīšana par labu novadam vai pilsētai, kur darbojas konkrētais komersants. Tāpat jāsakārto mazā biznesa regulējums, lai nomaksāt nodokļus būtu ātri un ērti, bet nenotiktu lielo uzņēmumu mākslīga sadalīšana, tādējādi veidojot shēmas.

Komentējot J.Reira iepriekš sacīto par paredzētajām izmaiņām, paneļdiskusijas dalībnieki norādīja, ka nepieciešams pārskatīt ne tikai nodokļu sistēmu, bet būtiski izmantot arī citus instrumentus, lai risinātu problēmas, piemēram, atcelt augstākās izglītības, transporta vai darba devēja maksāto stipendiju aplikšanu ar darbaspēka nodokļiem.

Eksperti arī atzina, ka viens no būtiskiem produktivitātes celšanas pasākumiem ir digitalizācija, ko Latvijas mazie un vidējie uzņēmēji ievieš ļoti lēni. Visbiežāk iemesls tam ir nepietiekamas zināšanas un vēlmes trūkums tās apgūt. Pašreiz izglītības sistēma nepiedāvā gatavus darbiniekus, tāpēc uzņēmējiem jāspēj piedāvāt papildu apmācības un kursus, tādējādi ceļoti kvalifikāciju un arī produktivitāti caur jauninājumiem ikdienas procesos.

Cēsu uzņēmēju forumā ar prezentācijām uzstājās arī Valsts #196 datu un finanšu eksperts Einārs Garoza, “Tīri.Labi” pārstāve Agnese Gaidelione, Latvijas Dažādības hartas koordinators Kaspars Zālītis, bankas Citadele Digitālo kanālu biznesa attīstības vadītāja Astra Cīrule un TET korporatīvās attīstības direktors Viktors Toropovs. Savukārt ar iedvesmas stāstiem un savu pieredzi dalījās “Igo. Akcents personībai” izveidotājs, dziedātājs Igo jeb Rodrigo Fomins, “CarGuru” vadītājs Vladimirs Reskājs un “Design Elevator” dibinātājs, industriālais dizainers un inovators Čārlzs Bušmanis.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU