DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
29. novembrī, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

IKP 3. ceturksnī palielinājies par 2,9 %

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2019. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP palielinājās par 0,7 %.

IKP izmaiņas salīdzināmajās cenās 2017. g. 3. ceturksnī – 2019. g. 3. ceturksnī

(procentos)

IKP faktiskajās cenās 2019. gada 3. ceturksnī bija 8 061,4 milj. EUR

Ražošanas aspekts

(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa darbības veidiem 2019. gada 3. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2018. gada 3. ceturksni

NACE 2. red. nozares

Nozaru īpatsvars pievienotajā vērtībā, %

Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A)

5,2

Apstrādes rūpniecība (C)

10,9

Pārējā rūpniecība (BDE)

3,3

Būvniecība (F)

8,3

Tirdzniecība (G)

14,4

Transports un uzglabāšana (H)

8,5

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (I)

2,5

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J)

5,3

Finanšu un apdrošināšanas darbības (K)

3,5

Operācijas ar nekustamo īpašumu (L)

12,5

Komercpakalpojumi (MNS)

8,9

Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O)

6,8

Izglītība (P)

4,2

Veselība un sociālā aprūpe (Q)

3,6

Māksla, izklaide un atpūta (R)

2,1

Produktu nodokļi mīnus produktu subsīdijas (D.21-D.31)

x

2019. gada 3. ceturksnī lauksaimniecības nozarē (pēc provizoriskajiem aprēķiniem) vērojams būtisks pieaugums par 29,5 % (galvenokārt augkopībā), savukārt mežsaimniecības un mežizstrādes nozare un zivsaimniecības nozare ir samazinājušās par 3,7 % un 18,7 %.

Ieguves rūpniecībā samazinājums bija gan smilts un grants karjeru izstrādē par 21,2 %, gan kūdras ieguvē – par 7,3 %.

Pārtikas produktu ražošanas nozares attīstība pieaugusi pirmo reizi kopš 2018. gada 2. ceturkšņa.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība pieaugusi par 4,1 %. To veicināja ražošanas apjomu pieaugums četrās no lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm: gatavo metālizstrādājumu ražošanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 21,3 %, būvmateriālu ražošanā – par 2,5 %, pārtikas produktu ražošanā – par 0,9 %.

Savukārt samazinājums par 2,7 % vērojams koksnes un koka izstrādājumu ražošanā, kas ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare. Negatīvi nozares attīstību ietekmēja arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas kritums par 6,9 %, apģērbu ražošanas – par 6,7 %, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas – par 5,0 % un dzērienu ražošanas – 4,3 %.

Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pieaug ceļu un dzelzceļu būvniecības apjoms.

Būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 5,9 %. Būvniecības apjomu pieaugums vērojams gandrīz visās nozarēs: ēku būvniecība pieauga par 11,7 %, inženierbūvniecības apjoms – par 2,1 % (tajā skaitā, ceļu un dzelzceļu būvniecībā vērojams pieaugums par 3,0 %, pārējā inženierbūvniecībā – par 24,0 %, savukārt pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība nozares attīstību ietekmēja negatīvi, kritums par 4,6 %). Specializētie būvdarbi veikti par 2,4 % vairāk nekā pērn.

Mazumtirdzniecība palielinājās par 1,9 %, tajā skaitā pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājusies par 0,1 %, bet nepārtikas preču tirdzniecība (ieskaitot auto degvielas tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās) pieaugusi par 3,0 %. Automobiļu un motociklu vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un remonts palielinājās par 13,3 %, bet vairumtirdzniecībā vērojams pieaugums par 6,6 %.

Transporta un uzglabāšanas nozarē samazinājums par 4,6 %, ko ietekmēja kravu pārvadājumu samazināšanās par 5,4 %, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību sniegto pakalpojumu apjoma samazinājums par 12,7 %, pasažieru pārvadājumu pieaugums par 7,3 %, pasta un kurjeru darbību palielinājums par 23,8 %.

Izmitināšanas un ēdināšanas nozaru sniegto pakalpojumu apjoms palielinājies par 9,4 %, tajā skaitā izmitināšanā – par 5,3 %, bet ēdināšanas pakalpojumu sniegšana palielinājās par 11,3 %.

Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozaru attīstība samazinājusies par 0,3 %, tajā skaitā telekomunikāciju nozare – par 9,0 %, savukārt pieaugums vērojams  datorprogrammēšanā un konsultēšanā – par 2,8 % un informācijas pakalpojumu nozarēs – par 6,2 %.

Finanšu un apdrošināšanas nozarē kritumu 14,3 % apmērā ietekmēja visas nozares: finanšu pakalpojumu darbības samazinājās par 14,1 %, apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozare – par 12,7 %, bet finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības – par 15,3 %. Lielākā ietekme uz nozares kritumu bija monetāro finanšu iestāžu pievienotās vērtības samazinājumam, kuru noteica straujš izdevumu pieaugums (galvenokārt komisijas naudas izdevumi un pārējie administratīvie izdevumi). Apdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē samazinājumu ietekmēja privāto pensiju plānu (3. pensiju līmenis) izmaksātā papildpensijas kapitāla pieaugums, kamēr nedzīvības apdrošināšanā ir vērojams neliels pieaugums.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko nozaru sniegto pakalpojumu apjomi palielinājušies par 8,2 %, no tā: centrālo biroju darbība un konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās – par 20,6 %, arhitektūras un inženiertehniskie pakalpojumi, tehniskā pārbaude un analīze – par 11,8 %, citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomā – par 16,8 %, savukārt samazinājums par 2,3 % vērojams reklāmas un tirgus izpētes pakalpojumos.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apjoms 2019. gada 3. ceturksnī samazinājies par 0,4 %.

Izlietojuma aspekts
(salīdzināmajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

IKP izmaiņas pa izlietojuma veidiem 2019. gada 3. ceturksnī

Salīdzināmajās cenās, % pret 2018. gada 3. ceturksni

IKP izlietojuma veidi

Īpatsvars IKP, %

Galapatēriņa izdevumi (P.3)

76,2

..Mājsaimniecību un bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, galapatēriņa izdevumi P.3 (S.14; S.15)

60,3

..Valsts pārvaldes iestāžu galapatēriņa izdevumi P.3 (S.13)

15,9

Bruto pamatkapitāla veidošana (P.51)

24,6

Preču un pakalpojumu eksports (P.6)

58,4

(-) Preču un pakalpojumu imports (P.7)

59,2

Turpinot augt mājsaimniecību pirktspējai, mājsaimniecību izdevumi galapatēriņam 2019. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni palielinājās par 5,1 %. Mājsaimniecību izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinājušies par 0,9 %, transportam (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) – par 9,6 %, atpūtas un kultūras pasākumiem – par 6,9 %. Mājsaimniecību izdevumi par mājokli, kurus veido tēriņi par mājokļa īri, uzturēšanu un remontu, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, palielinājušies par 3,1 %. Šīs izdevumu grupas veido 58 % no visiem kopējiem mājsaimniecību izdevumiem.

Valdības galapatēriņa izdevumi palielinājušies par 3,2 %.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājušies par 4,8 %. Ieguldījumi mājokļos, citās ēkās un būvēs palielinājās par 5,6 %. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās (tai skaitā transporta līdzekļos) pieauguši par 1,1 % un intelektuālā īpašuma produktos (pētniecība, datoru programmatūra, datubāzes, autortiesības u.c.) – par 17,4 %.

Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 3. ceturksnī palielinājušies par 5,6 %, tai skaitā preču eksporta (69 % no kopējā eksporta) – par 5,5 % un pakalpojumu eksporta – par 5,9 %.

Kopš 2017. gada 1. ceturkšņa pozitīvu tendenci uzrāda citu saimnieciskās darbības pakalpojumu eksporta rādītāji, ko galvenokārt veido tehniskie, ar tirdzniecību saistītie un citi saimnieciskās darbības pakalpojumi, profesionālie un vadībzinību pakalpojumi (17 % no pakalpojumu eksporta).

Preču un pakalpojumu imports palielinājies par 1,0 %. Preču imports, kas veido 84 % no kopējā importa, palielinājās par 1,0 %, bet pakalpojumu imports – par 0,6 %.

Ienākumu aspekts

(faktiskajās cenās, sezonāli un kalendāri neizlīdzināti dati)

2019. gada 3.ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 3. ceturksni, faktiskajās cenās par 9,1 % palielinājās kopējais darbinieku atalgojums, tai skaitā kopējā darba alga – par 9,2 % un darba devēju sociālās iemaksas – par 8,6%. Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās būvniecībā – par 14,1 %, informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē par 9,8 % un apstrādes rūpniecībā – par 8,7 %.

Kopējais darba algas fonds un tā izmaiņas

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 1,8 %, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo palielinājies par 3,7 %.

IKP izmaiņas Baltijas valstīs
(salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu)

Iespējamās izmaiņas valdības sektora aprēķinos, maksājumu bilancē un finanšu pakalpojumu nozarēs, kā arī biznesa pakalpojumu indeksi tiks ņemti vērā IKP aprēķinos un ceturkšņa nacionālo kontu sabalansēšanā 85. dienā pēc pārskata ceturkšņa. Atjaunotā informācija būs pieejama CSP datubāzēs 20. decembrī.

Plašāka informācija par IKP pieejama CSP ceturkšņu un gada datubāzēs “Iekšzemes kopprodukts”.

Metodoloģiskā informācija

Iekšzemes kopprodukta (IKP) ceturkšņa aprēķini tiek veikti atbilstoši Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, iekļaujot šādus datu avotus:

  • uzņēmumu, iestāžu ceturkšņu un mēnešu pārskati;
  • Darbaspēka apsekojuma dati;
  • Finanšu ministrijas, Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta dati;
  • Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati;
  • Agroresursu un ekonomikas institūta dati.

IKP datus no ražošanas un izlietojuma aspekta aprēķina faktiskajās cenās (uzskaite un aprēķini tiek veikti tajās cenās, kas faktiski pastāv konkrētajā periodā) un salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās rādītāji tiek izteikti iepriekšējā kalendārā gada cenās un atsauces gada cenās (ķēde).

IKP aprēķinā iepriekšējā kalendārā gada cenās par bāzi tiek lietoti iepriekšējā kalendārā gada faktisko cenu dati, un aprēķiniem izmantota "gada vidējā metode", kur katrs kārtējais ceturksnis tiek aprēķināts iepriekšējā gada vidējās cenās. Šim nolūkam izmanto dažādus deflatorus. Tie var būt gan apjomu indeksi, gan cenu indeksi. Aprēķinos izmanto patēriņa cenu indeksus, ražotāju cenu indeksus, būvniecības izmaksu indeksus, biznesa pakalpojumu cenu indeksus, lauksaimniecības cenu indeksus, eksporta vienības vērtības indeksus, importa vienības vērtības indeksus. Kā apjoma indeksi tiek izmantoti darbinieku skaita izmaiņas un naturālo rādītāju izmaiņas (piem., ciršu krājas izmaiņas, pasažieru skaits, kravu pārvadājumi utt.).

Lai aprēķinātu IKP atsauces gada (2015. gada) cenās, tiek lietoti no IKP rādītājiem iepriekšējā gada cenās iegūtie indeksi ķēdes veidošanai pret 2015. gadu.

IKP ienākumu aspekts tiek aprēķināts tikai faktiskajās cenās.

Iepriekš publicēto datu precizēšana tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām. Revīzijas ietekmē papildu vai precizētas informācijas, kā arī aktuālo administratīvo avotu datu saņemšana, jaunu ekonomiski aktīvu uzņēmumu un iestāžu iekļaušana pārskatos, uzņēmumu saimnieciskās darbības nozares un sektoru precizēšana.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI