Valsts pamatbudžeta ieņēmumiem desmit mēnešos palielinoties tikai par 0,6%, bet izdevumiem pieaugot par 6%, pārpalikuma apmērs valsts pamatbudžetā bija par 268,8 miljoniem eiro mazāks kā pērn janvārī-oktobrī. Savukārt valsts speciālā budžeta pārpalikums desmit mēnešos palielinājies par 97,8 miljoniem eiro, tādējādi ieņēmumi palielinājušies gandrīz divas reizes straujāk kā izdevumi, un pašvaldību budžeta pārpalikums audzis par 95,2 miljoniem eiro. Pašvaldību un valsts speciālā budžetā pārpalikuma pieaugumu nodrošināja nozīmīgais darbaspēka nodokļu ieņēmumu palielinājums un plāna pārpilde. Pašvaldību budžetā nozīmīgi pieauguši arī transfertu maksājumi no valsts pamatbudžeta, tostarp vairākkārtīgi palielinoties speciālai dotācijai, kas pašvaldībām tika piešķirta, lai kompensētu negūtos iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumus nodokļu reformas rezultātā. Tomēr, lai arī pašvaldību budžeta pārpalikums desmit mēnešos sasniedzis 107,5 miljonus eiro, gada nogalē straujāk palielinoties izdevumiem, 2019. gadā kopumā pašvaldību budžetā sagaidāms deficīts. Pašvaldību spēju veikt papildus izdevumus apliecina arī līdz oktobra beigām uzkrātais pašvaldību naudas līdzekļu atlikums 516 miljonu eiro apmērā.
Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi desmit mēnešos bija 9 442,5 miljoni eiro, kas ir par 367,6 miljoniem eiro jeb 4,1% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Tostarp ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (1 129,2 miljoni eiro) palielinājās par 95,4 miljoniem eiro jeb 9,2%, kas saistīts ar pieaugošajām atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par Eiropas Savienības (ES) stuktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi desmit mēnešos palielinājās par 21,9 milj. eiro jeb 7,1%, veidojot 331,3 milj. eiro.
Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā (7 406,7 milj. eiro) desmit mēnešos bija par 273,1 milj. eiro jeb 3,8% lielāki kā pērn attiecīgajā periodā, tomēr kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns desmit mēnešos netika izpildīts pilnā apmērā (99,7%), ieņēmumiem par 18,6 milj. eiro atpaliekot no plānotā līmeņa. Nodokļu reformas ietvaros mainot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas kārtību, šogad UIN ieņēmumi sarukuši līdz 26,2 milj. eiro jeb par 265,8 milj. eiro mazāk kā pērn attiecīgajā periodā. Tāpat UIN ieņēmumi par 137,8 milj. eiro atpalika no plānotā, kas saistīts ar augstu iepriekš samaksātā UIN avansa maksājumu apjomu, kas tika atmaksāts, kā arī zemākām iemaksām, jo atbilstoši izmaiņām UIN likumā avansa maksājumi vairs nav jāveic.
Pozitīvā situācija darba tirgū, turpinot palielināties gan nodarbinātības līmenim, gan arī vidējai darba samaksai (atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2.ceturksnī 7,8% pieaugums), labvēlīgi ietekmē darbaspēka nodokļu ieņēmumus, kas palielinājušies par gandrīz 10%. IIN ieņēmumi desmit mēnešos saņemti par 137,6 milj. eiro jeb par 9,9% lielākā apmērā, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi palielinājās par 196,8 milj. eiro jeb 9%. Darbaspēka nodokļu ieņēmumu plāns ir izpildīts ar uzviju, iekasējot IIN ieņēmumus par 109,7% jeb 134,5 milj. eiro virs plānotā apmēra, bet kopbudžeta sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plāns tika izpildīts par 102,7% jeb par 62,4 milj. eiro vairāk kā plānots. Jāatzīmē pieaugošais IIN ieņēmumu apjoms no fiziskām personām izmaksātajām dividendēm, kas arī uzskaitāms kā viens no faktoriem IIN plāna pārpildei.
Labs pieauguma temps desmit mēnešos bija pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem, kas palielinājās par 165,7 milj. eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Jāizceļ PVN ieņēmumu pieaugums mazumtirdzniecības, vairumtirdzniecības un darbību ar nekustamo īpašumu nozarēs. Savukārt lielākais PVN ieņēmumu samazinājums vērojams kokapstrādes nozarē, tāpat arī elektroenerģijas nozarē, kur būtiski sarukuši atsevišķa uzņēmuma PVN apmēri. Jāatzīmē, ka PVN ieņēmumu plāns desmit mēnešos izpildīts par 99,3% jeb par 15,3 milj. eiro atpaliekot no plānotā apmēra. Neraugoties uz nelielo plāna neizpildi, pēc Finanšu ministrijas prognozēm šogad kopumā sagaidāms, ka PVN plāns būs izpildīts.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi desmit mēnešos bija par 38,2 milj. eiro jeb 4,5% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā, tomēr tie jau vairākus mēnešus pēc kārtas netiek saņemti plānotajā apmērā, ko ietekmē ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un naftas produktiem. Desmit mēnešos kopumā akcīzes nodokļa ieņēmumu plāns izpildīts par 96,4% jeb par 33,1 milj. eiro mazāk kā plānots. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai pārskata periodā ir samazinājies realizācijai nodotais stipro alkoholisko dzērienu apjoms, kas varētu būt saistīts ar alkohola tirdzniecības samazināšanos pierobežā pēc Igaunijas lēmuma samazināt akcīzes likmes alkoholam. Taču jāņem vērā, ka Saeimas lēmums par akcīzes samazināšanu amortizēja ienākumu kritumu no akcīzes nodokļa pierobežā. Tāpat zemāki kā prognozēts pārskata periodā bijuši degvielas realizācijas apmēri Latvijā. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija savā komentārā ir norādījusi, ka autobraucēji, īpaši kravu pārvadātāji, arvien biežāk degvielu iegādājas Lietuvā, ņemot vērā zemāku degvielas cenu.
Pārējo nodokļu starpā jāizceļ dabas resursu nodokļa (DRN) un nekustamā īpašumu nodokļa (NĪN) plāna neizpilde. Desmit mēnešos DRN plāns izpildīts tikai par 82,7% jeb 6,1 milj. eiro zem plānotā apmēra. Jāatzīmē, ka DRN plāna neizpilde vērojama jau vairākus iepriekšējos gadus. NĪN ieņēmumi pārskata periodā saņemti 93,2% no plānotā jeb par 14,2 milj. eiro mazāk kā plānots. Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada desmit mēnešu periodu NĪN ieņēmumi palielinājušies par 3,9 milj. eiro jeb 2,1%, plāna neizpilde ir ievērojama, kas, visticamāk, saistīts ar pašvaldību piešķirtajām atlaidēm NĪN maksājumiem.
Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumos (572,5 milj. eiro) desmit mēnešos vērojams samazinājums par 21,9 milj. eiro jeb 3,7%, kas saistīts ar netipiski augsto nenodokļu ieņēmumu apmēru pērn. Tikmēr desmit mēnešos par 39,2 milj. eiro jeb par 9% tika pārsniegts nenodokļu ieņēmumu plāns pamatbudžetā. Galvenokārt plāna pārpilde veidojas dēļ vienas valsts kapitālsabiedrības lielāka kā plānots maksājuma, tādējādi ieņēmumi no dividendēm bijuši 28,6 milj. eiro virs plāna. Jāizceļ arī lielāki ieņēmumi no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas un neplānoti papildemisijas prēmijas maksājumi par valsts parāda pārfinansēšanas darījumiem, veidojot virsplāna ieņēmumus attiecīgi 13 milj. eiro un 9,1 milj. eiro. Ieņēmumi no naudas sodiem un sankcijām desmit mēnešos bija par 6,2 milj. eiro zemāki kā plānots. Tāpat par 4 milj. eiro zemāki bijuši autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi, bet finanšu stabilitātes nodevas ieņēmumi plānu nesasniedza par 1,9 milj. eiro. Finanšu stabilitātes nodevas ieņēmumi desmit mēnešos bijuši arī par 2,6 milj. eiro mazāki kā pērn, kas skaidrojams ar banku sektora sašaurināšanos.
Desmit mēnešu konsolidētā kopbudžeta izdevumi veidoja 8 998,5 milj. eiro, kas bija par 438,2 milj. eiro jeb par 5,1% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Nomināli lielākais izdevumu pieaugums kopbudžetā vērojams pensiju un sociālo pabalstu izdevumiem. Tie šā gada desmit mēnešos veikti par 152,1 milj. eiro jeb par 6% lielākā apmērā, sasniedzot 2 668,2 milj. eiro. Neskatoties uz to, ka izdevumi pensijām līdz ar oktobrī veikto indeksāciju ir palielinājušies par 5,1% jeb 87,3 milj. eiro, izdevumi pārējiem pabalstiem pieauguši vēl straujāk – par 8,1% jeb 64,8 milj. eiro. To starpā jāatzīmē izdevumu slimības pabalstiem palielinājums par 20,5% jeb 28,2 milj. eiro, kas saistīts gan ar vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu, gan pabalstu saņēmēju skaita kāpumu, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Slimības gadījumu skaita pieaugums vidēji pa mēnešiem atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem pārskata periodā vērojams gan vispārējās saslimšanas gadījumos (+10,3%), gan arī personām, kas kopj slimus bērnus (+11,6%).
Kopbudžeta izdevumi atlīdzībai bija par 135,1 milj. eiro jeb 7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā un veidoja 2 065,4 milj. eiro. To ietekmēja pabalstu izmaksa iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam tiek izmaksāta pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Izdevumu pieaugumu atlīdzībai sekmēja arī tās celšana aizsardzības un veselības resoros, kā arī pedagogiem.
Jāatzīmē arī iemaksu ES budžetā (265,1 milj. eiro) kāpums par 60,7 milj. eiro jeb 29,7%. Iemaksu pieaugums skaidrojams ar to, ka EK gada sākumā pieprasīja dalībvalstīm iemaksāt ES budžetā ievērojami vairāk kā divpadsmito daļu no kopējā gada iemaksu plāna atbilstoši ES budžeta vajadzībām. Attiecīgi gada pēdējos mēnešos sagaidāma iemaksu apjoma samazināšanās un gadā kopumā pēc Finanšu ministrijas vērtējuma izdevumi prognozēti 295,3 milj. eiro apmērā.
Kapitālo izdevumu palielinājumu kopbudžetā noteica ES fondu projektu īstenošana pašvaldībās, tāpat arī izdevumu palielinājums Nacionālajos bruņotajos spēkos. Desmit mēnešos kapitālie izdevumi kopbudžetā bijuši par 71,8 milj. eiro jeb 8,9% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 877,8 milj. eiro.
Atbilstoši Finanšu ministrijas aktuālajam novērtējumam vispārējās valdības budžetā 2019. gadā pēc EKS 2010 metodoloģijas būs deficīts 0,5% no IKP apmērā jeb 170,6 milj. eiro.
