DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. novembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas
3
3

Ministre sniedz neatbilstošas ziņas par tiesas lēmumu LU rektora lietā

Ministre Ilga Šuplinska 21. novembrī TV3 ir komentējusi 20. novembra Administratīvās apgabaltiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību grozīšanu lietā par valdības 29. augusta rīkojumu “Par Latvijas Universitātes rektoru”: “Acīmredzot, apgabaltiesa norāda, ka administratīvās tiesas lēmums nav bijis korekts. Tas nozīmē, ka viņi atzīst, ka Ministru kabineta lēmuma puse, kas ir saistīta ar šo rektora pienākumu izpildi nav apšaubāma.” Ministres paziņojums maldina, un šādi tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija.

Pretēji apgalvojumiem par it kā nekorekto rajona tiesas lēmumu apgabaltiesa uzsver (29. lpp.): “[..] apgabaltiesa, novērtējusi Administratīvās rajona tiesas 2019. gada 30. septembra lēmumu, lietas faktiskos apstākļus un lietā šobrīd esošos pierādījumus, secina, ka tiesas lēmumā ietvertais pamatojums daļā, kur tiesa vērtējusi subjektīvā un objektīvā kritērija esību pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanai [..] ir pareizs. Tādēļ apgabaltiesa [..] pievienojas pirmās instances tiesas motivācijai šai daļā un to neatkārto.” 

Pēc izskatīšanas divās tiesu instancēs divus mēnešus ilga sešu tiesnešu darbs, kura rezultātā izlemts: (turpat) “[..] apgabaltiesa uzskata, ka izvērtējums ir pietiekami detalizēts un pamatots, lai pirmšķietami konstatētu objektīvo kritēriju pagaidu aizsardzības noteikšanai lietā. Ministru kabinets blakus sūdzībā nav norādījis tādus argumentus, kuru dēļ pirmās instances tiesas secinājumi par pieteikuma pirmšķietamu pamatotību būtu apšaubāmi”. Gan apgabaltiesa, gan pirmās instances tiesa secinājušas, ka pārsūdzētais Ministru kabineta rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks. Līdz ar to apgabaltiesa lēma: “Noteikt aizliegumu Latvijas Universitātei rīkot rektora vēlēšanas, līdz stājas spēkā tiesas spriedums šai lietā.”  Spriedums jāpieņem rajona tiesā, un tas ir jābalsta pierādījumos, ko puses jau iesniegušas un kas izskatīti, lemjot par pagaidu noregulējumu.

Arī jautājumā par vietas izpildītāja iecelšanu I. Šuplinska sagroza apgabaltiesas viedokli, sakot, ka valdības rīkojuma daļa par rektora vietas izpildi neesot apšaubāma. Gluži pretēji, apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka (31. lpp.) “[..] kopš 2019. gada 30. septembra, iespējams, faktiskie apstākļi var būt mainījušies un tāpēc Ministru kabinetam var rasties nepieciešamība no jauna izlemt jautājumu par Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītāju. [..] apgabaltiesas ieskatā 2019. gada 1. decembris ir pietiekams termiņš, līdz kuram Ministru kabinets, ja nepieciešams, varēs izlemt jautājumu par to, kura persona no 2019. gada 1. decembra līdz sprieduma stāšanās spēkā izskatāmajā lietā būs Latvijas Universitātes rektora vietas izpildītājs.”

Tiesa devusi Ministru kabinetam iespēju līdz šī gada 1. decembrim grozīt lēmumu par rektora vietas izpildītāja iecelšanu, ņemot vērā to, ka jau divas tiesas instances pēc detalizētas,  daudzpusīgas un kvalificētas analīzes ar augstu ticamību ir atzinušas, ka profesora I. Muižnieka pieteikums ir tiesiski pamatots, likuma un Latvijas Universitātes Satversmes normas vēlēšanu procesā nav pārkāptas.

Minētais atbilst jau pēc pirmās instances tiesas lēmuma valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa plašsaziņas līdzekļos teiktajam – ja valdības lēmums Muižnieka jautājumā nav bijis pareizs, tad tas būtu jāatzīst, iespējams, būtu jāpārtrauc tiesāšanās un varētu Muižnieku apstiprināt LU rektora amatā. 

Cita kandidāta noteikšana par rektora vietas izpildītāju pēc rajona un apgabaltiesas lēmumiem liecinātu par tiesas ignorēšanu, nerēķināšanos ar tiesiskajām un finanšu sekām. Šādu rīcību var pamatot tikai nevēlēšanās ievērot augstskolas autonomiju vai kādi sabiedrībai nezināmi nodomi attiecībā uz Latvijas Universitātes attīstību, finansēm un īpašumiem, vai arī privāti un politiski iebildumi pret Indriķi Muižnieku kā personību. Šādi motīvi nevar būt tiesisks pamats cita rektora vietas izpildītāja kā vien profesora Muižnieka izvēlei darba turpināšanai līdz gala spriedumam, vai optimāli vienojoties par lietas izbeigšanu ar administratīvo līgumu un rektora apstiprināšanu.

Jāvērš uzmanība, ka Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā likumdevējs ir paredzējis vietas izpildītājam divu mēnešu darbības laiku, kuru laikā tiek organizētas atkārtotas rektora vēlēšanas.

Apstākļos, kad tiesa jaunas vēlēšanas aizliegusi, demokrātiski nevēlēta rektora vietas izpildītāja pilnvaras var uz nenoteiktu laiku de facto likvidēt Latvijas lielākās augstskolas autonomiju.

 

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU