DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
20. novembrī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

Fiskālā rudens pakete: Komisija pieņem atzinumus par eirozonas budžeta plānu projektiem

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Komisija šodien nāca klajā ar saviem atzinumiem par eirozonas dalībvalstu 2020. gada budžeta plāna projektiem, veica pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un pieņēma ceturto pastiprinātas uzraudzības ziņojumu par Grieķiju.

Kopš šā gada jūlija nevienai eirozonas dalībvalstij netiek piemērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, un tas nav pieredzēts kopš 2002. gada. Paredzams, ka eirozonas parāda attiecība pret IKP, tāpat kā pēdējos gados, turpinās samazināties – no aptuveni 86 % 2019. gadā līdz aptuveni 85 % 2020. gadā. Tas notiek uz Eiropas un pasaules ekonomikas lejupslīdes fona.

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, sacīja: “Ņemot vērā pieaugošo risku, kas apdraud Eiropas ekonomiskās izaugsmes iespējas, pārliecību raisa tas, kā eirozonas valstis, piemēram, Vācija un Nīderlande, ieguldījumu atbalstīšanai izmanto fiskālās manevrēšanas iespējas. Tomēr tās varētu darīt arī vairāk. No otras puses, dalībvalstīm, kuru parāda līmenis ir ļoti augsts, piemēram, Beļģijai, Francijai, Itālijai un Spānijai, ņemot vērā mazākus izdevumus par procentiem, būtu jāizmanto iespēja samazināt savu parāda līmeni. Parāda samazināšanai vajadzētu būt to prioritātei.”  Savukārt attiecībā uz Latvijas budžeta plānu projektu Valdis Dombrovskis norāda: "Eiropas Komisija ir novērtējusi Latvijas 2020. gada budžeta projektu kā kopumā atbilstošu Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Latvijas budžeta strukturālais deficīts 2020. gadā tiek prognozēts tuvu vidējā termiņa mērķim. Budžeta struktūra uzrāda budžeta ieņēmumu un izdevumu samazināšanos attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Iepriekš pieņemtās nodokļu reformas iespaidā starp 2018. un 2020. gadu budžeta ieņēmumi sarūk par apmēram 1 procentpunktu no IKP, attiecīgi samazinot arī budžeta izdevumu pieauguma iespējas."

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “Pēdējos piecos gados šī Komisija ir rūpīgi izvērtējusi eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektus. Šā gada atzinumi apliecina mūsu apņemšanos kopīgos noteikumus piemērot elastīgi un saprātīgi, ņemot vērā ekonomisko stāvokli katrā valstī atsevišķi un eirozonā kopumā. Šajā sakarā Komisija aicina valstis, kurām ir liels parāds, īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un vienlaikus mudina tās valstis, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas, turpināt investīcijas. Šāda diferencēta pieeja stiprinās eirozonu.”

Eirozonas dalībvalstu budžeta plānu projektu novērtējums

Pēc 2019. gada rudens ekonomikas prognozes nesenās publikācijas un apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija ir pieņēmusi atzinumus par visu eirozonas valstu budžeta plānu projektiem. Tā ir konstatējusi, ka neviens 2020. gada budžeta plāna projekts neliecina par īpaši nopietnu neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām. Deviņu dalībvalstu 2020. gada plāni atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam; divu dalībvalstu plāni kopumā atbilst tā prasībām, un astoņu dalībvalstu plāni rada risku, ka nākamajā gadā netiks nodrošināta atbilstība Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Vācijas, Īrijas, Grieķijas, Kipras, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes un Austrijas budžeta plāna projekti ir atzīti par tādiem, kas 2020. gadā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam.

Par Igaunijas un Latvijas budžeta plāna projektiem ir atzīts, ka tie 2020. gadā kopumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes paktam. Budžeta plāna projekta īstenošana Latvijā var izraisīt nelielu novirzi no valsts vidēja termiņa budžeta mērķa, savukārt Igaunijā – no korekcijām šā mērķa sasniegšanai.

Attiecībā uz Beļģijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Portugāles, Slovēnijas, Slovākijas un Somijas budžeta plānu projektiem pastāv risks par to neatbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam 2020. gadā. Šo dalībvalstu plānu īstenošana var radīt būtisku novirzi no korekcijām attiecīgā vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Paredzams, ka Beļģija, Spānija, Francija un Itālija neizpildīs arī parāda samazināšanas kritēriju.

Kopumā tiek lēsts, ka laikā no 2019. līdz 2020. gadam to dalībvalstu skaits, kas ir sasniegušas vai pārsniegušas savus vidēja termiņa budžeta mērķus, palielināsies no sešām līdz deviņām. Saskaņā ar Komisijas prognozēm kopējais strukturālais deficīts eirozonā 2020. gadā palielināsies par 0,2 % no potenciālā IKP (līdz -1,1 %), kas liecina par kopumā neitrālu fiskālo nostāju. Strukturālās bilances pieaugumu galvenokārt nosaka prognozētā ekspansīvā fiskālā politika dalībvalstīs, kurās ir fiskālās manevrēšanas iespējas, jo īpaši Nīderlandē un mazākā mērā arī Vācijā (attiecīgi 0,6 % un 0,4 % no potenciālā IKP), un prognozētais Itālijas strukturālā deficīta pieaugums (0,3 % no potenciālā IKP). Kopumā fiskālā politika eirozonā joprojām nav pietiekami diferencēta. Dalībvalstis, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas, īsteno ekspansīvu fiskālo politiku, un tām vajadzētu būt gatavām arī turpmāk izmantot savas fiskālās manevrēšanas iespējas. Turpretī bažas joprojām rada konsolidācijas trūkums valstīs, kurās pastāv ilgtspējības problēmas.

Pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu

Komisija ir veikusi arī vairākus pasākumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu attiecībā uz Ungāriju un Rumāniju.

Tā ir sagatavojusi divus ieteikumus saskaņā ar būtiskas novirzes procedūru – rīku, kura mērķis ir nosūtīt brīdinājumu gadījumā, kad tiek konstatēta būtiska novirze no pakta preventīvās daļas prasībām. Procedūras mērķis ir arī palīdzēt dalībvalstīm atjaunot tādu vai gandrīz tādu fiskālo stāvokli, kāds tas būtu, ja novirze nebūtu notikusi.

Attiecībā uz Ungāriju Komisija ir konstatējusi, ka nav veikti iedarbīgi pasākumi Padomes 2019. gada jūnija ieteikuma īstenošanai. Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu par neefektīvu rīcību un pārskatītu ieteikumu Ungārijai 2020. gadā veikt pasākumus ar mērķi koriģēt tās būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai. Attiecībā uz Rumāniju Komisija ir konstatējusi, ka nav veikti iedarbīgi pasākumi Padomes 2019. gada jūnija ieteikuma īstenošanai. Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu par neefektīvu rīcību un pārskatītu ieteikumu Rumānijai 2020. gadā veikt pasākumus, lai koriģētu tās būtisko novirzi no korekcijām vidēja termiņa budžeta mērķa sasniegšanai.

Pastiprinātas uzraudzības ziņojums par Grieķiju

Komisija ir pieņēmusi arī ceturto ziņojumu par Grieķiju saskaņā ar pastiprinātas uzraudzības sistēmu, kas tika izveidota pēc Eiropas stabilizācijas mehānisma stabilitātes atbalsta programmas noslēgšanas 2018. gada augustā. Ziņojums ir publicēts pēc ceturtās pēcprogrammas uzraudzības misijas Grieķijā, kas notika no 2019. gada 23. līdz 26. septembrim.

Ziņojumā secināts, ka Grieķijas sagatavotais 2020. gada budžets izpilda pieņemto primārā pārpalikuma mērķi – 3,5 % no IKP – izaugsmei labvēlīgā veidā, un ka valdība, kopumā ņemot, ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu savas īpašās reformu saistības uz 2019. gada vidu saistībā ar plašākas reformu programmas īstenošanu. Turpmākiem pasākumiem būs izšķiroša nozīme reformu pabeigšanā un attiecīgā gadījumā paātrināšanā.

Šā ziņojuma konstatējumi tiks apspriesti 2019. gada 4. decembra Eirogrupā.

Kas notiks tālāk?

Komisija aicina Eirogrupu un Padomi apspriest šodienas paketi un atbalstīt šodien piedāvātās norādes. Komisija laikus iepazīstinās ar turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas pusgadu, kuri ietver 2020. gada izaugsmes pētījumu, ieteikumu par eirozonas ekonomikas politiku, brīdināšanas mehānisma ziņojumu un vienotā nodarbinātības ziņojuma projektu.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI