DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. novembrī, 2019
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
1
1

Rīgas domes priekšsēdētāja svinīgā uzruna šogad tapa kopā ar 6. klases skolnieci

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Pirmdien, 18. novembrī, notika tradicionālā svinīgā Rīgas domes sēde par godu Latvijas valsts svētkiem. Pašvaldības deputātus, viesus un visus rīdziniekus uzrunāja un svētkos sveica Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Mēra apsveikuma līdzautore šogad ir Rīgas pamatskolas „Rīdze” 6. a klases skolniece Marta Reke.

Uzrunājot svinīgās sēdes dalībniekus, domes priekšsēdētājs uzsvēra, ka bez Rīgas nav iedomājama Latvija un bez Latvijas nav arī Rīgas. Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, un tieši šeit pirms 101 gada ir dzimusi neatkarīgā Latvijas Republika.

Neatkarīga valsts – tā ir liela atbildība. Mūsu katra atbildība. Jo mēs katrs ar savu darbu, ar savu attieksmi un domām veidojam šo valsti. Mēs ievēlējam valsts vadītājus, pēc tam tos kritizējam, retāk – slavējam. Patiesībā – pilnīgi viss ko mēs darām, dzīvojot Latvijā, rezultējas tajā, kāda ir mūsu valsts.

Arī vadīt neatkarīgās Latvijas galvaspilsētu ir liela atbildība. Mums – Rīgas domes deputātiem – ir fantastiska iespēja strādāt, pieņemt lēmumus, kas padara mūsu galvaspilsētu arvien ērtāku, skaistāku, ekonomiski stabilāku. Viss, ko mēs šodien darām, ietekmē ne tikai šodienu un rītdienu, bet arī to, kāda būs Rīga daudzus gadus vēlāk.

Lai balstītu savu valsti un savu galvaspilsētu, tās ir jāmīl. Mums ir jāmīl sava valsts – un jāmīl sava pilsēta. Tikai tad mēs varēsim pieņemt labākos lēmumus, gan darot savu darbu, gan ikdienas dzīvē.

Mīlestību, līdzīgi kā daudzās citas lietas dzīvē ir jāmācās. Prasmi mīlēt un cienīt mēs iemācāmies ģimenē. Tāpēc šodien vēlos izteikt tikai vienu aicinājumu – mācīsim mūsu bērniem mīlēt un redzēt pozitīvo dzīvē un valstī! Lai tas izdotos, mums arī pašiem, protams, ir jāmīl Latvija un jāspēj saskatīt labo, pozitīvo, priecīgo.

Varu ar pārliecību teikt, ka mīlu Latviju, es mīlu mūsu valsti, un mīlu arī mūsu Rīgu. Un ļoti ceru, ka ar savu darbu varēšu padarīt Rīgu, un līdz ar to arī Latviju vēl labāku. Dievs, svēti Latviju! Dievs, svēti Rīgu!

„Bērni ir mūsu nākotnes atslēga, un, runājot par Rīgu, es tiešām vēlos domāt par nākotni,” akcentēja O. Burovs. Gatavojoties valsts svētkiem, vairākās Rīgas skolās skolēni bija iejutušies Rīgas pašvaldības vadītāju lomā un sagatavojuši arī mēra uzrunas. Turpinot svinīgo uzrunu, domes priekšsēdētājs sveica rīdziniekus, nolasot Rīgas pamatskolas „Rīdze” 6.a klases skolnieces Martas Rekes apsveikumu.

 

Sveiki, rīdzinieki!

Rīga var lepoties, ka tā stāvējusi līdzās tādiem svarīgiem notikumiem kā Latvijas dibināšana. Latvijas Nacionālais teātris joprojām mums atgādina par tik nozīmīgu dienu Latvijas vēsturē. Arī viens no brīvās Latvijas simboliem ir Brīvības piemineklis – tas rīdziniekus un visus Latvijas iedzīvotājus saved kopā mūsu pilsētā Rīgā.

Šodien Latvijai aprit jau 101 gads, un Rīga vienmēr atbalstīs šo īpašo dienu mūsu tautas dzīvē. Mēs esam maza un stipra tauta, jo mums ir sava valsts, kuru kopt, saudzēt un ar kuru lepoties. Ir svarīgi, lai mūsu valsts pastāvētu vēl vairākus gadus un gadsimtus.

Šodien mēs varam svinēt, būt lepni, ka mēs savu pilsētu un valsti esam sargājuši. Sviniet šo dienu kā savu dzimšanas dienu, jo Latvija mums ir īpaša. Tā mums dod zemi, uz kuras dzīvot, un zemi, kuru sargāt, cienīt un mīlēt no visas sirds. Rīga ir Latvijas sirds un tā mums kopīgi ir jāsaudzē, jāstiprina un jāpadara par vēl skaistāku vietu, lai ar mums lepotos visa Latvija, un priecātos arī visi, kas atbraukuši apskatīt mūsu skaisto pilsētu un valsti.

Turpināsim sargāt un sakopt savu pilsētu, celt mājas, veidot parkus, skolas, lai padarītu savu pilsētu stipru un bagātu, lai visa valsts lepotos.

Novēlu Jums priecīgu šo dienu. Daudz laimes Latvijai un visiem rīdziniekiem! Es Jūs sveicu Latvijas dzimšanas dienā!

 

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI