Izstādes darbi no 18. līdz 21. novembrim būs eksponēti UNESCO mītnē Parīzē, un tās atklāšanā 18. novembrī piedalīsies arī abas Latvijas mākslinieces. Izstāde tapusi pēc Austrijas iniciatīvas ar mērķi popularizēt indigo krāsošanas tradicionālās tehnikas un parādīt to turpinājumu mūsdienās, iekļaujoties starptautiskajā nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas konceptā.
“Tekstila meistari, mākslinieki un dizaineri no dažādām pasaules malām ir iesnieguši vairāk nekā 30 indigo dizaina darbus. No kokvilnas un zīda līdz vilnai un filcam, batikoti un darināti dažādās apdrukas tehnikās, ar rakstiem un motīviem, kuru jēga variē no dziļi personiskas līdz simboliskai, kur katrs darbs stāsta savu stāstu. Šī izstāde ir aicinājums ceļojumā – ceļojumā zilajā,” vēstīts izstādes publicitātes materiālos.
Latvijas vēsturisko indigo tradīciju izstādē pārstāvēs etnoloģes un tautastērpu ekspertes Anetes Karlsones darbs – dažādu tumši zilu toņu vadmalas kolāža. Tradicionālajā latviešu zemnieku goda tērpā no vienkrāsaina, tumši zila auduma bija šūtas sieviešu jakas un vīriešu mēteļi. Izstādes eksponātam nepieciešamie audumi krāsoti indigo ekstrakta šķīdumā un austi ar rokām, tradicionāli vadmalai lietotos auduma pinumos - abpusējā trinītī un jauktajā jeb akmeņrakstā. Audumu audusi meistare Ilze Mailīte aušanas darbnīcā "Mailīšu fabrika”.
Indigo krāsošanas attīstību mūsdienu Latvijā demonstrē Baibas Vaivares tekstilija ar personīgu nozīmi. “Audiem izmantotās plēstās lina auduma strēmeles iegūtas no palagiem, uz kuriem gulējušas un sapņojušas piecas manas dzimtas paaudzes simt gadu laikā – no rokām austa lina līdz smalkam satīnam. Te dabīgais indigo parādās ne vien piesātinātā intensīvi zilā tonī, bet arī dažādās tā mainīgajās niansēs līdz pat baltam. Velkos izmantota batikota kokvilna,” stāsta B. Vaivare.
Krāsošana ar augu izcelsmes indigo pigmentu ir sena tradīcija, kas izplatīta visā pasaulē. Lai parādītu tās daudzveidību un ģeogrāfisko izplatību, projektā tika aicinātas piedalīties visas valstis, kurās šis krāsošanas veids bijis pazīstams. Izstādē piedalās 18 UNESCO dalībvalstis – trīs Baltijas valstis, Austrija, Bangladeša, Kolumbija, Čehija, Gruzija, Vācija, Ungārija, Indija, Jordānija, Kazahstāna, Nīderlande, Nigērija, Rumānija, Krievija un Slovākija. Latvijas dalību izstādē atbalsta Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) un Valsts Kultūrkapitāla fonds.
Par nemateriālo kultūras mantojumu
Latvijā kopš 2017. gada tiek mērķtiecīgi veidots nemateriālā kultūras mantojuma saraksts. Tā mērķis ir apzināt nacionālā līmenī aizsargājamu nemateriālo kultūras mantojumu (NKM), veidot sabiedrības izpratni par šīm vērtībām un radīt labvēlīgus apstākļus šo vērtību popularizēšanai un atbalstam. Katru gadu NKM saraksts tiek papildināts. Lai attiecīgā vērtība tiktu iekļauta sarakstā, tai nepieciešams plašs atbilstošās kopienas atbalsts un līdzdalība pieteikuma sagatavošanā. Par NKM saraksta veidošanu ir atbildīgs LNKC, kura izveidotā NKM padome katru gadu lemj par jaunu vērtību iekļaušanu sarakstā. NKM regulē 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Šobrīd Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 19 vērtības.
NKM definīcija
Nemateriālais kultūras mantojums ir kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Tas ietver sevī paražas, spēles un mutvārdu izpausmes formas, zināšanas un prasmes, kā arī ar tiem saistītus instrumentus, priekšmetus, artefaktus un kultūrtelpas, ko kopienas, grupas un dažos gadījumos — atsevišķi indivīdi atzīst par sava kultūras mantojuma daļu. Šo nemateriālo kultūras mantojumu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē, kopienas un grupas nemitīgi rada no jauna atkarībā no apkārtējās vides, mijiedarbībā ar dabu un savu vēsturi, un tas veido viņās identitātes un pēctecības izjūtu, tādējādi veicinot cieņu pret kultūras daudzveidību un cilvēka radošo darbību.
