DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. novembrī, 2019
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra

Latvijā atgriežas kultūrvēsturiskas vērtības

2019. gada 14. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 101. gadadienu, Ārlietu ministrijā notiks svinīgs pasākums, kurā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs svinīgi pasniegs Rakstniecības un mūzikas muzejam franču komponistam Vensānam d’Endī (Vincent d'Indy) 1923. gadā dāvinātu Latvijas radošās inteliģences pateicības vēstuli par veiksmīgo diriģēšanu vairākos koncertos Latvijas Nacionālajā operā. Pasākuma laikā Ārlietu ministrija saņems diplomāta, publicista un sabiedriskā darbinieka Alfreda Bīlmaņa gleznu dāvinājumu.

Šā gada 24. jūlijā Francijas pilsētā Monpeljē notikušā mūzikas festivāla laikā Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis saņēma vēsturisku dokumentu – franču komponistam Vensānam d'Endī 1923. gadā dāvinātu Latvijas radošās inteliģences pateicības vēstuli. Apsveikuma raksta vākus ar sudraba kalumā iestrādātu dzintaru un komponista iniciāļiem izstrādājis pazīstamais latviešu tēlnieks Burkards Dzenis. To parakstījuši nozīmīgi Latvijas mūziķi, mākslinieki, rakstnieki un sabiedriskie darbinieki.

Izcilais franču komponists, diriģents un profesors Vensāns d'Endī Rīgā ieradās 1923. gada 3. novembrī, kopā ar dzīvesbiedri apmeklēja Reitera kora koncertu Rīgas Domā un Latvijas Nacionālās operas iestudējumus. 8. novembrī viņš diriģēja savu simfonisko poēmu-triptihu “Vasaras diena kalnos” un simfoniskās variācijas “Ištara”, bet 13. novembrī sajūsmināja klausītājus ar simfonisko triloģiju “Vallenšteins” un ar pirmā cēliena ievadu no operas “Fervāls”.

Alfreds Bīlmanis dzimis 1887. gada 2. februārī Rīgā. 1920. gadā A. Bīlmanis sāka darbu ārlietu dienestā kā Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretārs, kļūstot par nodaļas vadītāju un šo posteni ieņemot 12 gadu. No 1935. gada 1. oktobra A. Bīlmanis tika iecelts par sūtni ASV. A. Bīlmanis izvērsa aktīvu skaidrojošo darbu, iepazīstinot sabiedrību un diplomātisko korpusu ASV ar PSRS un 1941.–1945. gadā – arī nacistiskās Vācijas – nelikumīgo rīcību Latvijā. Kaut arī valdīja stingrs taupības režīms, tika rasta iespēja regulāri publicēt sūtniecības Preses biroja izdevumu Latvian Information Bulletin, ko rediģēja A. Bīlmanis. Kā vēsturnieks un publicists A. Bīlmanis no 1923. līdz 1948. gadam izdeva apmēram 40 grāmatu un brošūru, kas informēja par Latviju. Ārlietu ministrijas arhīvs glabā vairāk nekā 35 A. Bīlmaņa darbus.

Brīvajā laikā A. Bīlmanis gleznoja ainavas. Vairumu viņa gleznu un skiču glabā Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. Pateicoties A. Bīlmaņa radinieku iniciatīvai, kopš 2019. gada novembra Ārlietu ministrijā kā dāvinājums tiks glabātas 12 Alfreda Bīlmaņa gleznotās ainavas, kā arī viņa pašportrets.

 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU