DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
07. novembrī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

2019. gada rudens ekonomikas prognoze: priekšā stāv grūtāks ceļa posms

Eiropas ekonomika aug septīto gadu pēc kārtas, un tiek prognozēts, ka pieaugums 2020. un 2021. gadā turpināsies. Pieprasījums pēc darbarokām saglabājas, un bezdarba līmenis turpina samazināties. Tomēr ārējie faktori ir kļuvuši nelabvēlīgāki, un pieaug nenoteiktība. It īpaši tas izpaužas ražošanas sektorā, kurā notiek arī strukturālas pārmaiņas. Līdz ar to paredzams, ka Eiropas ekonomiku sagaida ilgs pieticīgākas izaugsmes un zemas inflācijas periods.

Tiek prognozēts, ka eirozonā iekšzemes kopprodukts (IKP) 2019. gadā pieaugs par 1,1 %, bet 2020. un 2021. gadā — par 1,2 %. Salīdzinājumā ar šā gada jūlijā publicēto 2019. gada vasaras ekonomikas prognozi izaugsmes izredzes šogad ir sarukušas par 0,1 procentpunktu (no 1,2 %) un par 0,2 procentpunktiem 2020. gadā (no 1,4 %). Prognozē, ka IKP Eiropas Savienībā kopumā pieaugs par 1,4 % gan 2019., gan 2020. un 2021. gadā. Arī prognoze 2020. gadam salīdzinājumā ar vasaru ir pārskatīta (no 1,6 %).

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, attiecībā uz ekonomikas prognozi Latvijai sacīja: "Atbilstoši Eiropas Komisijas rudens ekonomiskajai prognozei, Latvijas ekonomikas izaugsme palēnināsies - šogad sasniedzot 2.5%, bet nākamgad 2.6%. Arī Eiropas Savienībā kopumā tiek prognozēta lēnāka izaugsme – 1.4% apmērā gan šogad, gan nākamgad. Latvijas ekonomikas izaugsmes temps joprojām krietni apsteigs ES vidējo rādītāju, un ekonomikas bremzēšanos galvenokārt nosaka lēnāka izaugsme un zemāks pieprasījums Latvijas galvenajos eksporta tirgos. Situācija darba tirgū saglabājas stabila, līdz ar to var prognozēt, ka turpmākajos divos gados iekšzemes pieprasījums būs galvenais izaugsmes dzinējspēks. Valsts budžeta deficīts gan šogad, gan nākamgad tiek prognozēts 0.6% no IKP apjomā. Kā riska faktori tālākai ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas starptautiskie tirdzniecības konflikti un ar tiem saistītā nenoteiktība eksporta sektorā." Par situāciju ES kopumā Dombrovskis norāda: “Līdz šim Eiropas ekonomika ir apliecinājusi savu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem: ekonomikas izaugsme turpinās, tiek radītas jaunas darbvietas, saglabājas spēcīgs iekšzemes pieprasījums. Tomēr iespējams, ka nākotnē mūs gaida sarežģījumi, kas saistīti ar tirdzniecības konfliktiem, pieaugošu ģeopolitisko spriedzi, pieauguma iztrūkumu ražošanas sektorā un Brexit. Aicinu visas ES valstis, kurās ir augsts valsts parāda līmenis, īstenot piesardzīgu fiskālo politiku un uzsākt parāda līmeņa samazināšanu. Savukārt tām dalībvalstīm, kuru rīcībā ir fiskālā telpa, vajadzētu tagad to izmantot.”

Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja: “Paredzams, ka ekonomikas izaugsme visās ES valstīs nākamajos divos gados turpināsies par spīti izteikti nelabvēlīgiem apstākļiem. ES ekonomikas pamati ir stabili: pēc sešiem izaugsmes gadiem bezdarba līmenis ir sasniedzis zemāko punktu kopš gadsimtu mijas, bet kopējais deficīts nepārsniedz 1 % no IKP. Taču gaidāmās grūtības neļauj ieslīgt pašapmierinātībā. Būs jāizmanto visas politikas sviras, lai stiprinātu Eiropas noturību un atbalstītu izaugsmi.

Izaugsme būs atkarīga no vietējām nozarēm

Pastāvīgā tirdzniecības spriedze starp ASV un Ķīnu un liela politikas nenoteiktība, īpaši attiecībā uz tirdzniecību, kavē investīcijas, ražošanu un starptautisko tirdzniecību. Ņemot vērā, ka IKP pieaugums pasaulē arī turpmāk, visticamāk, būs vājš, izaugsme Eiropā būs atkarīga no nozarēm, kuras vairāk orientējas uz iekšzemes patēriņu. Šo nozaru attīstība notiks vidē, kurā darba tirgus veicina algu pieaugumu, ir labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un dažās dalībvalstīs — veicinoši fiskālie pasākumi. Lai gan domājams, ka ekonomikas izaugsme turpināsies visās dalībvalstīs, ir maz ticams, ka ar vietējas izaugsmes faktoriem vien pietiks, lai panāktu spēcīgu izaugsmi.

Darba tirgiem arī turpmāk vajadzētu būt stabiliem, tomēr uzlabojumi kļūs lēnāki

Darbvietu pieaugums visā ES ir izrādījies pārsteidzoši noturīgs. Iemesls daļēji ir tāds, ka ekonomikas tendenču ietekme uz darbvietām parasti izpaužas ar laiku, kā arī nodarbinātība pārvirzās uz pakalpojumu nozarēm. Nodarbinātība ir nepieredzēti augsta, un bezdarba līmenis ES ir zemākais kopš gadsimta sākuma. Lai gan darbvietu neto pieaugums, visticamāk, palēnināsies, paredzams, ka bezdarba līmenis eirozonā turpinās samazināties no 7,6 % šogad līdz 7,4 % 2020. gadā un 7,3 % 2021. gadā. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienībā bezdarba līmenis šogad samazināsies līdz 6,3 % un 2020. un 2021. gadā būs 6,2 %.

Inflācija arī turpmāk būs zema

Līdz šim inflācija eirozonā šogad ir palēninājusies gan enerģijas cenu krituma dēļ, gan tāpēc, ka uzņēmumi lielā mērā ir izvēlējušies segt augstākas algu izmaksas no savas peļņas, nevis novirzīt tās uz klientiem. Paredzams, ka arī nākamajos divos gados inflācijas spiediens būs zems. Tiek prognozēts, ka eirozonas inflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss) šogad un nākamgad būs 1,2 %, bet 2021. gadā pieaugs līdz 1,3 %. Savukārt ES inflācija saskaņā ar prognozēm šogad un nākamgad būs 1,5 %, bet 2021. gadā pieaugs līdz 1,7 %.

Valsts parāda līmenis samazināsies piekto gadu pēc kārtas, bet deficīts nedaudz pieaugs

Paredzams, ka Eiropas publiskajām finansēm turpinās nākt par labu ļoti zemās parāda procentu likmes. Par spīti zemākam IKP pieaugumam tiek prognozēts, ka eirozonas kopējā valsts parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties piekto gadu pēc kārtas: šogad — 86,4 %, 2020. gadā — 85,1 % un 2021. gadā — 84,1 %. Tas pats attiecas uz ES, kur tiek prognozēts, ka valsts parāda attiecība pret IKP šogad samazināsies līdz 80,6 %, 2020. gadā līdz 79,4 %, bet 2021. gadā — līdz 78,4 %.

Savukārt valstu bilances, sagaidāms, nedaudz pasliktināsies, jo būs mazāka izaugsme un dažās dalībvalstīs būs brīvāka diskrecionārā fiskālā politika. Pieņemot, ka politika nemainīsies, tiek prognozēts, ka eirozonas kopējais deficīts palielināsies no rekordzemajiem 0,5 % no IKP 2018. gadā līdz 0,8 % šogad, 0,9 % 2020. gadā un 1,0 % 2021. gadā. Tomēr paredzams, ka eirozonas kopējā fiskālā nostāja, t. i., kopējās izmaiņas 19 eirozonas dalībvalstu strukturālajā budžeta bilancē, kopumā saglabāsies neitrāla. Paredzams, ka arī ES kopējais deficīts palielināsies no 0,7 % no IKP 2018. gadā līdz 0,9 % šogad, 1,1 % 2020. gadā un 1,2 % 2021. gadā.

Ekonomikas perspektīvas nenoteiktība galvenokārt ir negatīvā virzienā

Vairāki riski var izraisīt mazāku izaugsmi nekā prognozēts. Izaugsmi varētu bremzēt vēl lielāka nenoteiktība vai tirdzniecības un ģeopolitiskās spriedzes pieaugums, kā arī iespēja, ka Ķīnas attīstības palēnināšanās būs izteiktāka nekā gaidīts sakarā ar līdz šim ieviesto politikas pasākumu vājāku ietekmi. Riski tuvākā apkārtnē ietver Brexit bez vienošanās un iespēju, ka ražošanas sektora vājums varētu izteiktāk ietekmēt nozares, kas orientējas uz vietējiem tirgiem.

Turpretī tirdzniecības attiecību saspīlējuma samazināšanās, lielāka izaugsme Ķīnā un mazāka ģeopolitiskā spriedze veicinātu izaugsmi. Eirozonā izaugsmei nāktu par labu arī tas, ka dalībvalstis, kurām ir fiskālās manevrēšanas iespējas, izvēlētos ekspansīvāku fiskālo politiku nekā paredzēts. Tomēr kopumā nenoteiktība nepārprotami ir negatīvā virzienā.

Tīri tehnisks pieņēmums Apvienotās Karalistes gadījumā

Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās procesu, prognozes ir balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu sagatavošanu un nekādā veidā neskar procesu, kas norisinās, pamatojoties uz 50. pantu.

Konteksts

Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un standartpreču cenām, ņemot vērā stāvokli 2019. gada 21. oktobrī. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem, tostarp pieņēmumiem par valdības politiku, šajā prognozē ir ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2019. gada 24. oktobrim, to ieskaitot. Izņemot gadījumus, kad informācija par politiku ir ticami publiskota un pietiekami konkretizēta, prognozē tiek pieņemts, ka politika netiks mainīta.

Nākamā Eiropas Komisijas prognoze būs IKP un inflācijas aplēšu atjauninājums starpposma 2020. gada ziemas ekonomikas prognozē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU