Trešdien, 2019. gada 6. novembrī, Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā kopā pulcējās aptuveni 250 pirmsskolas izglītības speciālistu no visām Latvijas pašvaldībām, kā arī sociālie un sadarbības partneri, lai diskutētu par pirmsskolas pedagogu slodzes veidošanās un apmaksas noteikumiem un uzklausītu savu kolēģu veiksmīgās pieredzes stāstus. Semināra laikā ikvienam bija iespēja iesniegt savus jautājumus un priekšlikumus gan šodienas diskusijai, gan turpmāko sarunu organizēšanai.
Semināra pirmajā daļā projekta Skola2030 pirmskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece informēja par pirmsskolas izglītības vadlīniju īstenošanu un mācību līdzekļu pieejamību, īpaši aicinot pirmsskolas pedagogus izmantot Skola2030 tīmekļvietnē un mācību resursu krātuvē pieejamās mācību programmas, mācību materiālus un metodiskos ieteikumus pirmsskolas skolotājiem jauno pirmsskolas vadlīniju un jaunās mācību pieejas ieviešanā. Skolotāji arī aicināti aktīvi izmantot piedāvātās e-mācības, kuras pagājušajā gadā apguva vairāk nekā 400 pirmsskolas pedagogu.
Ar lielu interesi semināra dalībnieki uzņēma Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinatora Kristapa Auzāna atraktīvo prezentāciju par pirmsskolnieku piedzīvojumiem digitālajos projektos, kopīgi meklējot atbildes uz jautājumu – vai informācijas tehnoloģijas pirmsskolniekiem ir draugs vai ienaidnieks. Atbilde ir vienkārša: pirmsskolas izglītības iestāžu iesaiste eTwinning starptautiskajos projektos pierāda, ka jēgpilna tehnoloģiju izmantošana prasmīga pedagoga pavadībā var sniegt nenovērtējamu pieredzi un radīt jaunas lietas, rosinot bērnam apzināties vidi ap sevi, darīt kopā un attīstīt izdomu.
Savukārt Latvijas Universitātes Psiholoģijas bakalaura studiju programmas direktore Anika Miltuze runāja par bērnu temperamentu - bērna individuālo atšķirību bioloģisko pamatu, aicinot pedagogus vienmēr atcerēties, ka visus bērnus nekad nebūs iespējams ielikt vienotā rāmī. Tāpēc skolotāja lielākais izaicinājums ir spēt pieņemt dažādo, profesionāli virzot bērna spējas un talantus.
Semināra otrajā daļā dalībnieki kopā ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku tika aicināti piedalīties diskusijā par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas veidiem un darba organizācijas formām, šobrīd pastāvošajiem pedagogu slodzes veidošanas un apmaksas noteikumiem un priekšlikumiem to pilnveidē.
Pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzes stāstos dalījās Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Viršu dārzs” vadītāja Dina Gaide, Jelgavas domes izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma un Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvās padomes vadītāja Vineta Jonīte. Visu runātāju sacīto caurauda atziņa – ja bērns mācās, izmantojot konkrētas dzīves situācijas, tad viņam mācīšanās kļūst patiesi nozīmīga. Tāpēc jaunās, kompetenču pieejā balstītās pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir lielisks veids, kā mācību procesu dārziņā padarīt ikvienam bērnam saistošu, attīstot kopējās sadarbības prasmes starp bērniem, vecākiem un pedagogiem, kā arī sadarbību izglītības iestādē un starp grupiņām.
Jau gatavojoties semināram IZM aicināja pirmsskolas izglītības iestādes piedalīties aptaujā, lai apzinātu situāciju pirmsskolas izglītības iestādēs un uzklausītu priekšlikumus par kompetenču pieejas īstenošanu, skolotāju atbalsta sistēmu, mācību līdzekļu nodrošinājumu un citiem jautājumiem. Gan aptaujas rezultāti, gan šodienas seminārā izteiktie viedokļi un ierosinājumi liecina, ka pirmsskolas pedagogiem aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar profesionālās pilnveides kursiem gan skolotājiem, gan arī atbalsta personālam. Pirmsskolas pedagogi aicina izvērtēt nepieciešamību palielināt finansējumu mācību materiāliem un līdzekļiem, kā arī normatīvajos dokumentos paplašināt to klāstu. Skolotājiem svarīgi ir jautājumi par atalgojuma un slodžu noteikšanu, metodiskā darba organizēšanu, kā arī jautājumi par pedagoga palīga pienākumiem un izglītību, lai pedagoga palīgs pēc iespējas vairāk varētu sniegt skolotājam atbalstu arī pedagoģiskajā darbā.
Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska teica paldies visiem pirmsskolas izglītības speciālistiem, kas atsaukušies ministrijas aicinājumam un tik kuplā skaitā ieradušies uz pirmo semināru. Ministre informēja, ka jau šobrīd tiek gatavoti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par mācību līdzekļu definīciju, rosinot tos papildināt ar digitālajiem mācību līdzekļiem, spēlēm un citiem materiāliem, kas tiek izmantoti pedagoga ikdienas darbā. Sarunās ar pašvaldībām ir iezīmējies vēl kāds ļoti aktuāls jautājums – izglītības iestāžu nodrošinājums ar informācijas tehnoloģijām, datoriem, kas strauji noveco. Tāpēc šim mērķim ministrija nākamajā ES fondu plānošanas periodā paredzējusi ievērojamu finansējumu. Liels uzsvars liekams arī uz pedagogu digitālās pratības pilnveidi, kam tiks atvēlēti līdzekļi, izveidojot arī digitālo datubāzi. Runājot par pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidi, ministre I. Šuplinska atgādināja, ka izglītības funkcija likumā deleģēta gan pašvaldībām, gan valstij, tāpēc pedagogi aicināti diskutēt gan par atalgojumu un darba slodžu pārskatīšanu, gan arī par to, kā starp valsti un pašvaldībām sadalāma atbildība par kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu un finansējuma efektīvu izmantošanu.
Šobrīd izglītības ministre jau tikusies ar vairāk nekā 70 Latvijas pašvaldībām, pārrunājot skolu tīkla, pedagogu nodrošinājuma, slodzes, atalgojuma, atbalsta sistēmas un daudzus citus jautājumus. Tiek pārrunātas un vērtētas arī izmaksas uz vienu izglītojamo atšķirīgos novados. Pēc iegūtajiem datiem tiks vērtētas iespējas pārskatīt finansējuma modeli “nauda seko skolēnam”. Jaunais finansējuma modelis plašākai sabiedrībai tiks prezentēts 2020. gada februārī, un nākamā gada sākumā detalizēti tiks skatīts arī pirmsskolas pedagoga slodzes finansēšanas modelis.
