Savā priekšlasījumā Valsts prezidents uzsvēra, ka laba pārvaldība ir viens no modernas, demokrātiskas, tiesiskas valsts obligātiem elementiem, un E. Levits atzina, ka Latvija Eiropas mērogā ir daudz sasniegusi labas pārvaldības principu izzināšanā, ietveršanā normatīvajā regulējumā un ieviešanā praksē.
Valsts prezidents skaidroja, ka labas pārvaldības principiem ir divi atzari – viens nosaka to, kādā veidā organizējama valsts pārvalde, bet otrs izsaka valsts pārvaldes attiecības ar privātpersonām. Tāpat E. Levits norādīja, ka laba pārvaldība balstās uz četriem “vaļiem”: sabiedrības intereses izsakoša politiska vadība jeb valdība, kompetencēs funkcionējošs civildienests, pārvaldes institucionālā un hierarhiskā uzbūve, pareizas lēmumu pieņemšanas procedūras.
“Lai panāktu labas pārvaldības principu pilnvērtīgu darbību, vispirms tie ir jāiesakņo sabiedrībā. Sabiedrībai, pirmkārt, ir jāpieprasa laba pārvaldība, otrkārt, tai jāsaprot, kas tas ir. Ir nepieciešama aktīva pilsoņu iesaistīšanās politiskajā diskusijā par mūsu valsts ierobežoto resursu taisnīgu sadali. Tas pieder pie pilsoniskās sabiedrības, un pilsoņiem vienmēr ir jādomā līdzi par to, kā mēs organizējam mūsu valsti. Taču šai sabiedrības diskusijai ir jābūt paškritiskai, proti, ir jāatturas no nejēdzīgiem Latvijas valsti un tās pārvaldi diskreditējošiem vispārinājumiem un populistiskiem priekšlikumiem. Valsts pārvalde ir pelnījusi respektu,” uzsvēra E. Levits.
Tāpat Valsts prezidents norādīja, ka ir jāinstitucionalizē efektīva, profesionāla, atbilstoši Valsts pārvaldes likumam pastāvīgi strādājoša valsts pārvaldes pārbaudes un uzlabošanas sistēma, lai vairs nebūtu nepieciešamas “grūdienveida” reformu kampaņas. “Labas pārvaldības princips nosaka, ka tas nav pareizi. Valsts pārvalde kā organizācija ir pastāvīgi jāreformē, tā ir pastāvīgi jāadaptē mainīgajām situācijām. Sabiedrībā situācijas mainās, līdz ar to mainās prioritātes vai rodas jaunas, citas kļūst mazāk svarīgas vai pazūd. Ir nepieciešams pastāvīgs valsts pārvaldes adaptācijas process. Līdzīgi kā daudzviet pasaulē arī Latvijā nepieciešams mehānisms, kas pastāvīgi pārbauda un adaptē valsts pārvaldes iestāžu organizatorisko darbu, struktūru, institūcijas u. tml.,” pauda E. Levits.
Savukārt sarunā ar VID ģenerāldirektori I. Jaunzemi abas puses pārrunāja aktualitātes iestādes darbā, tuvākos izaicinājumus un redzējumu par iestādes attīstību.
I. Jaunzeme tikšanās laikā vērsa uzmanību uz nepieciešamību mainīt dažādas likumu normas, lai tādējādi veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, īpaši akcentējot VID iniciēto jautājumu par dienesta pieņemto lēmumu atklātību. “Nodokļu iekasējamību un valsts labklājību kopumā ir iespējams uzlabot, ja šajā procesā piedalās visi, ja iespējami plašāk darbojas labprātīgas nodokļu nomaksas princips,” skaidroja VID ģenerāldirektore.
E. Levits atbalstīja VID ieceri par pieņemto lēmumu atklātību, kas sasauktos ar atvērtas valsts pārvaldes principu iedzīvināšanu, un uzsvēra, ka šādai rīcībai būtu preventīvs efekts uz visu sabiedrību kopumā – gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.
Noslēgumā Valsts prezidents augsti novērtēja līdzšinējo VID darbu, dinamiski strādājot pie tā, lai uzņēmēji kļūtu arvien godīgāki un valstī saruktu ēnu ekonomika, kā arī aicināja vēl lielāku uzsvaru likt uz sabiedrības izglītošanu, konsultēšanu, sodu piemērošanu tikai ekstrēmos gadījumos.
