SPRK lēmums atteikt apstiprināt Latvijas Pasta sniegto universālā pasta pakalpojuma tīro izmaksu apmēru par 2018.gadu ir nepamatots, radot Latvijas Pastam zaudējumus un neņemot vērā aktuālo situāciju iedzīvotāju skaita ziņā, pasta pakalpojumu izmantošanā un pasta nozares attīstībā. Latvijas Pastam uzliktās saistības patlaban ir analogas SPRK pirmajā lēmumā par UPP sniegšanu ietvertajām saistībām, kas noteiktas 2010.gadā un ir pārņemtas no iepriekš spēkā esošu Ministru kabineta noteikumu regulējuma.
“Viedoklis, ka Latvijas Pastam jāturpina sniegt tādas pašas universālā pasta pakalpojuma saistības, kādas tās bija 2000.gadu pirmajā dekādē, līdzinās situācijai, kurā joprojām tiktu uzdots uzturēt tālruņa būdiņas pilsētu ielās. Ir mainījies pilnīgi viss – iedzīvotāju skaits un pasta pakalpojumu izmantošanas paradumi, globālās attīstības fons, kuru iezīmē ceturtā industriālā revolūcija, un pati pasta nozare, bet Latvijas Pasts joprojām spiests uzturēt pasta tīklu, kas pamatā veidots pavisam citā politiski ekonomiskajā sistēmā un nekādā veidā neatspoguļo mūsdienu realitāti,” uzsver Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
Šāds saistību modelis neļauj Latvijas Pastam attīstīt mūsdienās pieprasītāko pakalpojumu segmentus un ieguldīt tajos nepieciešamās investīcijas, jo lielu daļu Latvijas Pasta nopelnīto līdzekļu nākas izmantot nerentablu pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un pakalpojumu uzturēšanai.
Tāpat kā 2000.gadu sākumā, arī patlaban Latvijas Pastam noteiktās UPP saistības paredz uzturēt aptuveni 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vairāk nekā 800 vēstuļu kastīšu. Turklāt UPP saistību nodrošināšana apgrūtina Latvijas Pasta konkurētspēju biznesa segmentā, jo UPP tarifi ir publiski un zināmi ikvienam privātajam pasta komersantam, kas, piedaloties iepirkumos, ļauj tiem bez grūtībām uzvarēt Latvijas Pastu, nosakot zemākas cenas.
To, ka patlaban spēkā esošās UPP saistības neatbilst pasta komersantu interesēm sniegt efektīvu pakalpojumu, par to pretim saņemot adekvātu samaksu, liecina arī fakts, ka uz SPRK izsludināto UPP sniedzēja konkursu nebija pieteicies neviens privātais pasta komersants.
Kaut gan Latvijas Pasts kāpinājis apgrozījumu un peļņu, radot klientiem pievilcīgus piedāvājumus mūsdienu patērētājam saistošajos segmentos – tranzītā, eksprespasta jomā, maksājumu pakalpojumos, pārrobežu paku un sīkpaku piegādē – tradicionālo pasta pakalpojumu izmantošanas kritumu apliecina fakts, ka 2018.gadā Latvijas Pastam zaudējumus 1,6 miljonu eiro apmērā radījusi UPP sniegšana. To būtiskākie iemesli ir pakalpojumu reālajām izmaksām neatbilstoši tarifi, nemoderna un novecojusi pakalpojumu un tarifu struktūra, pieprasījuma kritums attiecībā uz klientu vidū aktualitāti zaudējušiem pakalpojumiem.
Šajā sakarā pēc Latvijas Pasta iniciatīvas tika ierosināti attiecīgi grozījumi Pasta likumā, pēc kura izmaiņu spēkā stāšanās Latvijas Pasts sagatavoja tarifu izmaiņu projektu un iesniedza SPRK.
Tāpat UPP sniegšanu jūtami ietekmējis no Latvijas Pasta neatkarīgu ārēju izmaksu kāpums: minimālās darba algas pieaugums, transporta izmaksu palielināšanās – degvielas, OCTA un KASKO apdrošināšanas cenu kāpums – un ārvalstu pasta uzņēmumu tarifu pieaugums, kas Latvijas Pastam jāsedz starpvalstu pasta pakalpojumu norēķinos.
UPP nodrošināšana daudzās Eiropas Savienības valstīs rada zaudējumus to sniedzējiem un tiek kompensēta atbilstoši ES regulējumā noteiktajām prasībām. Pēdējie pieejamie dati liecina, ka UPP sniegšana tiek atbalstīta Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Beļģijā, Grieķijā, Horvātijā, Lielbritānijā, kā arī citās valstīs, un šī atbalsta summa atsevišķās valstīs ir mērāma pat daudzos desmitos miljonu eiro.
