DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. oktobrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Veidos vairākas jaunas un paplašinās esošās aizsargājamās alejas

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – Pārvalde) ierosinājuma no 1. novembra aizsargājamas alejas statuss noteikts Lubānas-Meirānu, Raiskuma, Veckalsnavas un Ozolkalnu alejām un paplašinātas trīs jau esošas aizsargājamās alejas – tās visas eksperti novērtējuši kā bioloģiski un ainaviski vērtīgas.

Noteikumus par aizsargājamām alejām šonedēļ akceptēja Ministru kabinets, bet 1. novembrī tie stājas spēkā.

“Savulaik alejas veidotas kā apstādījumi gar ceļiem uz baznīcām, muižām, kapsētām un citām nozīmīgām vietām, bet mūsdienās to nozīme vairāk saistāma ar kultūrvēsturisko liecību saglabāšanu un rekonstrukciju. Nereti iedzīvotājiem alejas saistās ar kādu nozīmīgu dzīves notikumu vai piederības sajūtu konkrētai vietai. Vienlaikus tās kalpo kā sava veida “zaļie koridori” dažādām sugām, turklāt tieši veci koki ir dzīves vide vairākām retām sugām,” skaidro Pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Gita Strode.

Pēc Pārvaldes pasūtījuma eksperti –kukaiņu, ķērpju, sūnu un koku pētnieki – sagatavoja priekšlikumus četru jaunu aizsargājamo aleju noteikšanai un trīs esošo aizsargājamo aleju paplašināšanai. Galvenie kritēriji, lai koku stādījumam piešķirtu aizsargājamas alejas statusu, ir aleju ainaviskā, dendroloģiskā un bioloģiskā vērtība.

Apstiprinātie noteikumi nosaka četras jaunas aizsargājamās alejas: Lubānas - Meirānu aleja Lubānas novadā, Raiskuma aleja Pārgaujas novadā, Veckalsnavas aleja Madonas novadā un Ozolkalna aleja Madonas novadā. Tāpat paplašinātas trīs aizsargājamo aleju robežas - plašākas kļūs Rencēnmuižas aleja Burtnieku novadā, Jaunsmiltenes aleja Smiltenes novadā un Elejas ozolu aleja Jelgavas novadā. Savukārt no aizsargājamo aleju saraksta izslēgs Bauņu muižas aleju, jo tā pilnībā pārklājas ar dendroloģisko stādījumu “Bauņu parks”, un Gārsenes aleju, jo tās vērtība ir zudusi.

Visās jaunajās aizsargājamajās alejās ir atklātas aizsargājamu kukaiņu sugas, piemēram, lapkoku praulgrauzis, un tajās ir ievērojamu dimensiju koku stādījumi, galvenokārt ozoli un liepas, taču ir arī kļavas, oši, gobas. Veicot potenciālo aizsargājamo aleju izpēti, daudzās no tām konstatēts liels skaits dižkoku, piemēram, Raiskuma alejā – 21 dižkoks, bet Veckalsnavas liepu alejā – 15 dižkoki.

“Valsts nozīmes aizsargājamās alejas statusa piešķiršana kādai alejai būtu jāuztver kā atzinība.  No dabas vērtību un ainavu aspekta šī ir unikāla vieta ne tikai reģionālā, bet arī valsts mērogā. Zemju īpašniekiem, kuru īpašumos paredzēts noteikt alejai aizsargājamas alejas statusu vai tāds jau ir noteikts, jauni būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi nerodas – galvenais ierobežojums ir aizliegums nocirst alejas kokus. Aicinām alejas un koku stādījumus uztvert nevis kā ierobežojumu un apgrūtinājumu, bet gan saskatīt to pienesumu ainavas, kultūrvēstures liecību un dabas objektu saglabāšanas kontekstā,” piebilst G. Strode.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU