Baltijas valstu klimata deklarācijā uzsvērta nepieciešamība kopīgai rīcībai, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu* (SEG) emisijas, pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī stiprinātu pārrobežu sadarbību. Parakstot deklarāciju, ministri aicina tālāk kopīgo pozīciju izteikt visos iespējamos forumos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, tostarp sarunās par ES Daudzgadu finanšu ietvaru periodam pēc 2020.gada.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstība ministrs Juris Pūce (AP!): “Līdz ar deklarācijas parakstīšanu esam vienojušies par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešāku sadarbību, lai kopīgi valdību līmenī strādātu pie pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Mēs arī apliecinām starptautiskai sabiedrībai, ka esam uzticami partneri klimata pārmaiņu politikas īstenošanā. Turpināsim labas prakses apmaiņu, lai meklētu jaunas iespējas videi draudzīgu industriju attīstīšanā un veidotu jaunas, labi apmaksātas darbavietas. ”
Klimata deklarācijā Baltijas valstu vides ministri atgādina par jau esošiem soļiem cīņā ar klimata pārmaiņām – Parīzes nolīgumu*, un uzsver, ka jāstrādā kopīgi, lai globāli samazinātu SEG emisijas. It sevišķi Baltijas valstu reģionā transporta un lauksaimniecības nozares ir nozīmīgākie avoti SEG emisijām, kas neietilpst ES emisiju tirdzniecības shēmā.
Deklarācijā ir izteikts aicinājums nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā Baltijas valstīm darīt pieejamu pietiekamu ES līmeņa finansējumu, lai atbalstītu pāreju uz klimatneitralitāti, uzsvērt nepieciešamību ES līdz 2020.gadam pieņemt zemu SEG emisiju ilgtermiņa stratēģiju un atbalstīt tādu ES politiku, kas veicina nepieciešamo pasākumu padziļinātu pārveidi un īstenošanu visās ekonomiskās nozarēs, ņemot vērā Baltijas valstu ekonomisko konkurētspēju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija arī pašlaik izstrādā Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam, kas saskan ar ES mērķi sasniegt klimata neitralitāti 2050. gadā. Pašlaik tiek veikts nozīmīgs darbs pie Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030. gadam, turpinot samazināt SEG emisijas visos tautsaimniecības sektoros.
*2015.gada decembrī Parīzē, Francijā tika pieņemta vēsturiska globāla vienošanās klimata pārmaiņu ierobežošanai – Parīzes nolīgums. Parīzes nolīguma mērķis ir noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Uz 2019. gada 3. oktobri Parīzes nolīgumu ir parakstījušas 195 Puses un ratificējušas 185 valstis un Eiropas Savienība.
*Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo SEG līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
*Siltumnīcefekta gāzes – Siltumnīcefekta gāzes ir gan dabiskās, gan cilvēku radītās (antropogēnās) atmosfēras gāzveida sastāvdaļas, kas absorbē saules siltumu un neļauj tam nokļūt atpakaļ atmosfērā.
