“Šobrīd spēkā esošais regulējums ir novecojis – kopš tā pieņemšanas pagājuši 20 gadi, un arī tautsaimniecības attīstībai būtisks mūsdienīgs un atbilstošs likums preču zīmju jomā. Uzņēmējiem ir svarīga tiesiskā noteiktība attiecībā uz preču zīmju aizsardzību,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Preču zīmi plānots definēt kā apzīmējumu, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Jaunā Preču zīmju likuma projekts nosaka preču zīmju aizsardzības pamatprincipus, kā arī apzīmējumus, kas var veidot preču zīmi, tostarp iekļaujot vārdiskas, figurālas, telpiskas, novietojuma, ornamenta, krāsu, skaņu un kustību, multivides un hologrāfiskas zīmes.
Likumprojekts aptver gadījumus, kad preču zīmes reģistrāciju atsaka vai atzīst par spēkā neesošu, kā arī regulē subjektus, kas var iegūt tiesības uz preču zīmi, kā arī izņēmuma tiesības, kas izriet no preču zīmes reģistrācijas. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, izņēmuma tiesību uz preču zīmi tvērums aptver ne tikai iespēju preču zīmes īpašniekam aizliegt citām personām izmantot saimnieciskajā darbībā jebkuru preču zīmei identisku apzīmējumu, bet arī tādus apzīmējumus, kas ir sajaucami līdzīgi tā preču zīmei.
Salīdzinot ar līdzšinējo regulējumu preču zīmju jomā, jauna norma saistīta arī ar izņēmuma tiesībām attiecībā uz tranzīta precēm. Jaunajā likumā reģistrētas preču zīmes īpašniekam plānots noteikt tiesības neļaut viltotu preču ievešanu no trešajām valstīm arī tad, ja tās ir paredzētas tranzītam.
Tāpat likumprojekts aptver jautājumus par preču zīmes reģistrācijas procedūru, civiltiesisko atbildību par tiesību uz preču zīmi pārkāpumu, kā arī preču zīmes darbības izbeigšanu.
Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts regulē arī jautājumus par kolektīvo, sertifikācijas, kā arī Eiropas Savienības preču zīmi, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā paredzētās prasības, kā arī aktualizētu un pārstrukturētu līdzšinējā likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” ietverto regulējumu, teikts likumprojekta anotācijā.
Lai jaunais Preču zīmju likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāskata Saeimai.
