Divu gadu laikā pieaugusi sociālo mediju lietošana uzņēmumos

2009. gadā tikai 42,1 % uzņēmumu bija sava tīmekļa vietne. Visstraujāk desmit gadu laikā šis rādītājs pieaudzis vidējos (par 23,8 procentpunktiem) un mazajos uzņēmumos (par 21,5 procentpunktiem), savukārt lielajos pieaugums veido 9,7 procentpunktus (2009. gadā jau 84,4 % lielo uzņēmumu bija sava mājaslapa). Nozaru griezumā tendence desmit gados nav mainījusies. Visvairāk uzņēmumu, kam ir sava tīmekļa vietne, ir informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozarē (92 %) un izmitināšanas nozarē (84,2 %).

23,8 % uzņēmumu , kuriem ir sava tīmekļa vietne analizē mājaslapas lietotāju veiktās darbības ar mērķi sevi reklamēt un uzlabot klientu apmierinātību.

40,9 % uzņēmumu lieto sociālos medijus, no tiem 74,5 % lielo, 49,9 % vidējo un 38,2 % mazo uzņēmumu. 2017. gadā sociālos medijus lietoja 30 % uzņēmumu, savukārt 2013. gadā vien 15,4 %. Salīdzinājumā ar 2017. gadu visstraujāk sociālo mediju lietošana pieauga mazajos uzņēmumos (par 11,3 procentpunktiem), vidējos un lielos uzņēmumos attiecīgi par 8,6 un 8 procentpunktiem.

Arvien vairāk – 39,7 % uzņēmumu savā darbībā izmanto sociālos tīklus, kā Facebook, Draugiem, LinkedIn u.c. Multimediju satura koplietošanas vietnes, kā Instagram, YouTube, Flickr izmanto 16,4 %, blogus vai mikroblogošanas vietnes, piemēram, Twitter, WordPress – 10,3 % uzņēmumu. Vismazāk (3,7 %) lieto “vikivietnēs” balstītus zināšanu koplietošanas rīkus, kā MediaWiki, Confluence, SharePoint.

Sociālo mediju lietošana uzņēmumos

(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

Līdzīgi kā iepriekšējos gados uzņēmumi sociālos medijus visvairāk izmanto uzņēmuma tēla popularizēšanai vai produktu atpazīstamības veicināšanai (37,9 %), informācijas iegūšanai par klientu viedokļiem un atsauksmēm vai atbildes sniegšanai uz klientu jautājumiem (26,4 %), kā arī darbinieku meklēšanai (23,2 %). Retāk – klientu iesaistīšanai preču vai pakalpojumu attīstīšanā un pilnveidošanā (16,2 %), sadarbībai ar biznesa partneriem vai citām organizācijām (14,8 %) un viedokļu veicināšanai vai zināšanu apmaiņai uzņēmuma iekšienē (12,1 %).

Šogad pirmo reizi uzņēmumiem tika jautāts par IKT drošību[i]. Aptaujas rezultāti rāda, ka īpaši noteikumi par IKT drošības prasībām un pasākumiem ir izstrādāti 41,9 % uzņēmumu. Lielākā daļa no tiem (25,4 %) dokumentāciju par IKT drošības pasākumiem un prasībām ir atjaunojuši pēdējā gada laikā, 12,2 % –gada līdz divu laikā, bet 4,2 % – pirms vairāk nekā diviem gadiem.

Par IKT drošības pasākumu īstenošanu uzņēmumos pārsvarā atbild ārpakalpojumu sniedzēji (69 % uzņēmumu), bet 24,4 % uzņēmumu – paši uzņēmuma darbinieki, savukārt 5,4 % uzņēmumu – gan ārpakalpojumu sniedzēji, gan paši uzņēmuma darbinieki. Šādu ārpakalpojumu lielākoties piesaista mazie (75,6 %) un vidējie (72,9 %), retāk – lielie (44,6 %) uzņēmumi.

2018. gadā 9,4 % uzņēmumu saskarās ar IKT pakalpojumu vai sistēmu nepieejamību, 6,7 % – ar datu zudumiem vai bojājumiem, bet 1,6 % – ar konfidenciālu datu atklāšanu. Pret IKT drošības incidentiem ir apdrošināti 12,2 % uzņēmumu.

Visvairāk (86,9 % uzņēmumu) lietotā IKT drošības kontrole ir stingrā parole, vismazāk (11,1 % uzņēmumu) – biometriskās metodes, piemēram, pirkstu nospiedumi, balss vai sejas atpazīšana.

Uzņēmumos lietotās IKT drošības kontroles 2019. gadā

(procentos no uzņēmumu kopskaita attiecīgajā grupā)

Plašāka informācija par Informācijas sabiedrības statistikas rādītājiem pieejama CSP datubāzē sadaļā “Zinātne un IKT”.

[i] IKT drošība ir līdzekļi, uzraudzība un procedūras, kas iestrādāti IKT sistēmās ar mērķi nodrošināt datu un sistēmu integritāti, autentiskumu, pieejamību un konfidencialitāti.

[ii] Mākoņdatošana ir informācijas glabāšana, apstrādāšana un izmantošana uz attālinātiem serveriem, kuriem piekļūst ar interneta palīdzību.