“Materiāli, kas kādreiz bijuši plaši pieejami, nu kļuvuši par retumu vai ekskluzīviem, tāpēc augstu novērtējam Latvijas valsts mežu atsaucību un ieguldījumu nestandartizēto materiālu iegūšanā un muzeja jumtu atjaunošanā,” teic Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores vietniece Kristīne Kūla.
LVM Mežizstrādes meistars Armands Ķiploks stāsta, ka šogad ap Jāņu laiku kopā ar kolēģiem un muzeja amatniekiem kopīgi devās uz LVM teritoriju, kur plānota cirsmas izstrāde, lai izvēlētos piemērotākos bērzus vēsturisko jumtu atjaunošanai. "Strādāt kopā bija labākais risinājums, lai iegūtās tāsis būtu maksimāli kvalitatīvas un to ieguve netraucētu mežizstrādes darbus. Esam gandarīti, ka spējām palīdzēt un atbalstīt muzeja amatniekus, kuri tur godā un turpina sentēvu tradīcijas, novērtējot koksnes labās īpašības un hidroizolācijas spēju," teic mežizstrādes meistars.
“Etnogrāfisko jumtu atjaunošana ir darbietilpīgs un specifisks process. Atjaunojot muzejā etnogrāfiskos lubu jumtus, ir nepieciešamas lubas, kuras plēš mūsu restauratori, un bērzu tāsis, kuru iegūšanā nepieciešama palīdzība. Bērzu tāsis izmanto kā hidroizolācijas materiālu, bet virsū liktās lubas tikai kā konstrukciju stiprinošu materiālu. Bērzu tāsīm ir jābūt kvalitatīvam, proti, bez izteikta reljefa vai caurumiem, un to izmēram jābūt vismaz 60 cm x 50 cm, kā arī plēstām noteiktā laikā – vien pāris nedēļas ap vasaras saulgriežu laiku,” skaidro Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāve.
Veiksmīgās sadarbības rezultātā Latvijas Etnogrāfiskajā muzejā tika atjaunots 19. gs. pirts jumts (kopā 81 kvm) un iegūti materiāli, lai nomainītu jumta segumu arī muzeja ekspozīcijas objektam Kurzemes zvejniekciemā un citur.
